Meklēt

Pāvests: miers ir Svētā Gara dāvana

22. maija pusdienlaikā, uzrunājot Svētā Pētera laukumā sapulcējušos svētceļniekus, pāvests uzsvēra, ka miers ir Svētā Gara dāvana. "Neatlaidīgi lūgsim šo dāvanu ne tikai mums pašiem, bet arī citiem cilvēkiem, kuri dzīvo mums blakus, kurus satiekam savā ceļā. Šī dāvana ir īpaši nepieciešama valstu vadītājiem", teica Francisks.

Silvija Krivteža - Vatikāns

Pārdomas pirms lūgšanas "Regina Caeli" pāvests balstīja uz Jāņa evaņģēlija 14. nodaļu. Pēdējo vakariņu laikā Jēzus, atvadoties no saviem mācekļiem, saka: "Mieru Es jums atstāju". Un tūdaļ piebilst: "Savu mieru Es jums dodu". Francisks aicināja pārdomāt šos vārdus, kas ir mūsu garīgais testaments.

"Mieru Es jums atstāju". Jēzus vārdi izsaka mīlestību un sirsnību. Viņš tos saka īsi pirms savām ciešanām, kad Jūda dodas Viņu nodot, Pēteris grasās Viņu noliegt, pārējie mācekļi gatavi bēgt. Jēzus to labi zina, tomēr nevienam nepārmet, nelieto skarbus vārdus, nesaka nosodošas runas. Viņš saglabā laipnību un savaldību līdz galam. Sakāmvārds saka, ka mēs mirstam tā, kā esam dzīvojuši.

Pāvests norādīja, ka Jēzus dzīves pēdējās stundas patiesībā ir Viņa misijas būtība. Viņš izjūt bailes un sāpes, bet nedod vietu aizvainojumam un protestam. Viņš neļaujas sarūgtinājumam, neizplūst žēlabās, neizrāda neiecietību. Jēzus lēnprātīgā sirds ir mūsu miera avots. Ja mūsu sirdīs nav miera, mēs nevaram to dāvāt citiem.

"Mieru Es jums atstāju". Jēzus parāda, ka lēnprātība ir iespējama. Viņš vēlas, lai mēs būtu Viņa miera mantinieki. Mums vajag būt lēnprātīgiem, atvērtiem, gataviem uzklausīt, censties kliedēt strīdus un veidot harmoniju. Tādai jābūt mūsu liecībai par Jēzu, un tā ir vairāk vērta nekā tūkstoš vārdi un daudzi sprediķi. Pāvests aicināja uzdot sev jautājumus: Vai tur, kur dzīvojam, mēs uzvedamies kā Jēzus mācekļi? Vai mēs cenšamies mazināt spriedzi un izbeigt konfliktus? Vai spējam atbildēt bez agresijas, ar maigiem vārdiem un žestiem?

Svētais tēvs atzina, ka būt lēnprātīgam nemaz nav viegli. Taču Jēzus mums saka: "Savu mieru Es jums dodu". Viņš zina, ka mēs vieni paši neesam spējīgi saglabāt mieru, ka mums ir vajadzīga palīdzība, dāvana. Miers, kas ir mūsu pienākums, pirmām kārtām ir Dieva dāvana. Jēzus saka: "Savu mieru Es jums dodu, ne tā, kā pasaule dod, Es jums dodu". Kas ir šis miers, ko pasaule nepazīst, un ko Kungs mums dod? Tas ir Svētais Gars, Jēzus Gars. Tā ir Dieva klātbūtne mūsos, tas ir Dieva miera spēks. Viņš atbruņo mūsu sirdis un piepilda tās ar mieru. Viņš izkausē sastingumu un aptur kārdinājumu uzbrukt citiem. Viņš mums atgādina, ka mums blakus dzīvo brāļi un māsas, nevis ienaidnieki. Viņš dāvā mums spēku piedot, sākt no jauna. Viņš veido mūs par miera cilvēkiem.

Uzrunas noslēgumā pāvests uzsvēra, ka mums nemitīgi jālūdz Svēto Garu. Jo vairāk mūsu sirds ir satraukta, jo vairāk ir jālūdz Kunga Garu. Jēzus dāvā mums savu mieru, dāvā mums Svēto Garu! "Lai Vissvētākā Jaunava Marija palīdz mums pieņemt Svēto Garu un kļūt par miera veidotājiem," sacīja Francisks.

22 maijs 2022, 15:45

Antifona Regina Coeli (vai Regina Caeli) ir viena no četrām mariāniskajām antifonām (pārējās ir Alma Redemptoris Mater, Ave Regina Coelorum un Salve Regina).
1742. gadā pāvests Benedikts XIV noteica, lai Lieldienu laikā tā, stāvot kājās, tiktu skaitīta lūgšanas “Kunga eņģelis” vietā, kā uzvaras pār nāvi apliecinājumu. Šo lūgšanu skaita no Lieldienu svētdienas līdz Vasarsvētkiem.
Šī antifona, līdzīgi kā “Kunga eņģelis”, tiek skaitīta trīs reizes dienā: rītā, pusdienlaikā un vakarā, tādā veidā veltot dienu Dievam un Marijai.
Šī senā antifona, saskaņā ar tautas dievbījību, varēja rasties VI vai X gadsimtā. Dokumentos tā pieminēta XIII gadsimta pirmajā pusē, kad tika ietverta franciskāņu breviārā. Lūgšana sastāv no četriem īsiem teikumiem, no kuriem katrs noslēdzas ar Alleluja. Tā ir lūgšana, ar kuru ticīgie vēršas pie Jaunavas Marijas, Debesu Karalienes, lai kopā ar viņu priecātos par Kristus augšāmcelšanos.
2015. gada 6. aprīlī, nākamajā dienā pēc Lieldienām, apcerē pirms lūgšanas Regina Coeli pāvests Francisks skaidroja, kādai ir jābūt mūsu sirds nostājai šīs lūgšanas laikā:
“... mēs vēršamies pie Marijas, aicinot viņu priecāties, jo Tas, ko viņa nesa savā klēpī, ir augšāmcēlies, kā bija apsolījis, un mēs paļaujamies Viņa aizbildniecībai. Patiesībā mūsu prieks ir Marijas prieka atspulgs, jo viņa ir tā, kas ar ticību sargāja un sargā Jēzus noslēpumu. Skaitīsim šo lūgšanu ar bērna sirdi, kuri ir laimīgi, jo viņu Māte ir laimīga”.

Pēdējie 'Kunga eņģelis'

Lasīt visu >