Pāvests pusaudžiem: dalieties savās bailēs un tās pazudīs
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Šis bija pirmais tik liels vietēja mēroga pasākums kopš pandēmijas sākuma. Svētceļojumu vadīja 60 bīskapi un vairāki desmiti priesteru, reliģisko ordeņu locekļu, audzinātāju un dažādu asociāciju, ekleziālo kustību un kopienu vadītāju. To organizēja Itālijas Bīskapu konference. Saieta noslēgumā, skanot 2000. gada Pasaules Jauniešu dienu himnai “Jēzu Kristu, Tu esi mana dzīve”, Francisks savā “Papamobile” izbrauca pa Svētā Pētera laukuma celiņiem līdz pat Končiliacione ielai, sveicinot priekpilnos un jūsmojošos pusaudžus.
Uzrunā pāvests sacīja: “Jēzus uzvarēja nāves tumsu. Diemžēl, vēl joprojām klāj biezi mākoņi, kas aptumšo mūsu laiku. Papildus pandēmijai Eiropa piedzīvo šausmīgu karu, savukārt daudzos pasaules reģionos turpinās netaisnības un vardarbība, kas iznīcina cilvēci un planētu. Bieži vien tieši jūsu vienaudži maksā visaugstāko cenu. Ne tikai viņu eksistence ir apdraudēta un nedroša, bet arī viņu nākotnes sapņi tiek mīdīti kājām. Daudzi brāļi un māsas joprojām gaida Lieldienu gaismu”.
Balstoties uz iepriekš nolasīto Evaņģēlija fragmentu par Jēzus mācekļu vilšanos un brīnumaino zveju (sal. Jņ 21, 1-19), Francisks atzina, ka arī mūs dzīvē nereti piemeklē dažādi pārbaudījumi. Mēs jūtamies trausli, “kaili”, bezspēcīgi, vientuļi. Mums ir bail. Mēs visi baidāmies no tumsas. Svētais tēvs norādīja, ka par bailēm ir jārunā, par tām ir jāstāsta tētim vai mammai, draugam vai draudzenei, cilvēkam, kas var mums palīdzēt. Tikai tādā veidā varēsim aizdzīt savas bailes. Kad tumsas apņemtās bailes nāk gaismā, tad iznirst patiesība. “Nekrīti panikā”, teica pāvests. “Ja tev ir bail, izgaismo šīs bailes un tas tev nāks par labu”.
Evaņģēlijā lasām, ka apustulis Jānis uzreiz pamanīja un iesaucās: “Tas ir Kungs”. Jaunieši ir acīgi – atzina Svētais tēvs, mudinot viņus nepazaudēt šo spēju. Viņiem ir laba intuīcija. Viņi var pateikt, ka tas un tas ir patiesi, bet tas un tas nav kārtībā. Viņiem piemīt šī spēja atrast Kungu, saskatīt Patiesību. Lai šī spēja ļauj viņiem būt nesavtīgiem.
“Metieties dzīvē!” mudināja pāvests. “Lūdzu, nebaidieties no dzīves! Bīstieties no nāves, no dvēseles nāves, no nākotnes gala, no sirds noslēgšanās. No tā bīstieties, bet no dzīves, nē. Dzīve ir skaista, vai ne? Dzīvi jādzīvo un jādāvā citiem, ar to ir jādalās ar citiem…”.
Noslēgumā Svētais tēvs aicināja klātesošos visos grūtību brīžos griezties pie Dievmātes: “Lai viņa māca jūs teikt «Lūk, te es esmu, Kungs!» un nebaidīties. Drosmi, uz priekšu!”