Francisks: žēlsirdība prasa radošumu, ekumenisms nav izvēle
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Lodzas arhidiecēzes pirmsākumi ir saistīti ar tās bīskapu Vincentu Timenecki. Francisks atgādināja, ka viņš bija “cilvēks ar lielu žēlsirdību un lielu ekumēnisko jūtīgumu”.
Evaņģēlija ceļš ir žēlsirdības ceļš. “Šodien žēlsirdība pieprasa labu ‘fantāziju’, lielu radošumu, lai tādā veidā mēs kļūtu Žēlsirdības apustuļi, Žēlsirdības dzejnieki” – sacīja Svētais tēvs. “Šodien ir vajadzīga Žēlsirdības poēzija. Tai ir dažādas sejas – tik daudz, cik daudz ir ievainoto un gar zemi nokritušo cilvēku. Katrā ir kāds ievainojums, pat ja tie visi nav acīmredzami. Es no sirds svētīju jūsu žēlsirdības darbu – arī tos, ko veicat personīgi, spontāni un nevienam neredzot. Es svētīju tos, kuri atver prātus un sirdis, kuri atver savas mājas un sagādā resursus slimajiem, vecajiem ļaudīm, bezdarbniekiem, bezpajumtniekiem, imigrantiem, visiem nabadzīgajiem, cietušajiem un atstumtajiem, un bērniem, kuriem ir vajadzīgas mājas un ģimene. Tieši tādā veidā, tas ir, atverot savas durvis, atverot visu, Baznīcas vaigs kļūst evaņģēliskāks, tāds, kāds bija Labajam Samarietim, kas negrib un neprot būt vienaldzīgs”.
Baznīcas dzīves otrā atšķirības zīme ir ekumenisms. Lodzas pirmais bīskaps prata savienot “žēlsirdības drosmi” un “ekumenisma drosmi”. Viņš izvēlējās ekumenisma ceļu krietni pirms nekā katoļu Baznīca nostājās uz tā oficiāli. Šajā sakarā pāvests uzsvēra, ka ekumenisms Baznīcā nav izvēle vai dekoratīvs elements, bet fundamentāla Baznīcas dzīves sastāvdaļa. Viņš mudināja klātesošos kopā iet uz priekšu, uzturot teoloģiskās diskusijas, veicot evaņģelizāciju, lūdzoties un klausoties Dieva Vārdu, kā arī sniedzot brālīgu liecību.
