Urbi et Orbi: Atļausim uzvarēt Kristus mieram Ukrainā un visā pasaulē!

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Lieldienu vēstījumu klātienē noklausījās aptuveni 100 tk. ticīgo no Romas, visas Itālijas un daudzām pasaules valstīm. Svētā Pētera laukumu rotāja vairāk nekā 40 tk. ziedu, ko uz Vatikānu atsūtīja Nīderlandes ziedu audzētāji. To sakārtošanu veica floristikas speciālisti no Slovēnijas. Dažiem klātesošajiem rokās bija Ukrainas karogi. Lai gan pāvests savā uzrunā šogad lielu vērību veltīja situācijai Ukrainā, tomēr viņš vērsās ar aicinājumu panākt mieru visos pasaules reģionos, kur cilvēki cieš no kariem un konfliktiem.

“Krustā sistais Jēzus ir augšāmcēlies!” sacīja Francisks Lieldienu vēstījumā. “Viņš rāda rētas savās rokās un kājās un rētu savā sānā. Savu mācekļu skeptisko acu priekšā Viņš atkārto: «Miers jums!»” Pāvests atzina, ka šogad, “šajās kara Lieldienās”, arī mūsu acis ir skeptiskas, jo mēs esam redzējuši pārāk daudz asiņu, pārāk daudz vardarbības. Mūsos ir ieperinājušās bailes, mums sāp, jo daudziem nācās ieslēgties, lai glābtos no bombardēšanas. Vai Jēzus augšāmcelšanās varētu būt ilūzija? Vai tā būtu mūsu iztēles auglis? – jautāja Francisks, atzīstot, ka mums ir grūti tai ticēt.

“Nē, tā nav ilūzija!” viņš uzsvēra. “Šodien spēcīgāk kā jebkad agrāk mēs dzirdam atbalsojamies Lieldienu saucienu, kas ir raksturīgs Austrumu kristietībai: «Kristus ir augšāmcēlies! Patiesi augšāmcēlies!» Šodien vairāk kā jebkad iepriekš mums ir vajadzīgs Viņš šī šķietami nebeidzamā gavēņa beigās. Mēs esam iznākuši no divu gadu pandēmijas... Tas bija laiks, lai no tuneļa iznāktu kopā roku rokā, apvienojot spēkus un resursus. Taču mēs parādām, ka sevī nesam Kaina garu, kurš Ābelu uzlūkoja ne kā brāli, bet gan kā sāncensi, un lūkoja, kā viņu iznīcināt”. Pāvests atzina, ka šodien mums ir ļoti nepieciešams, lai Kungs nostājas mūsu vidū un atkārto: “Miers jums!” Turpinot uzrunu, Francisks sacīja:

Brāļi un māsas, atļausim Kristus mieram ienākt mūsu dzīvēs, mūsu mājās, mūsu zemēs! Lai ir miers kara plosītajā Ukrainā, kuru tik ļoti nomocījusi nežēlīga un bezjēdzīga kara vardarbība un posts, kurā tā ir ierauta. Lai šajā briesmīgajā ciešanu un nāves naktī drīz parādās jauna cerības ausma! Lai tiek izlemts par labu mieram. Lai izbeidzas muskuļu izrādīšana, kad cilvēki cieš. Lūdzu, lūdzu nepieradīsim pie kara! Aicinu visus apņemties lūgties par mieru, lūgties no saviem balkoniem, savās ielās. Lai tautu vadītāji sadzird ļaužu lūgumus pēc miera. Lai viņi ieklausās satraucošajā jautājumā, ko pirms gandrīz septiņdesmit gadiem uzdeva zinātnieki: “Vai mēs pieliksim punktu cilvēcei, vai arī cilvēce spēs atteikties no kara?”

“Es paturu savā sirdī visus neskaitāmos ukraiņu upurus, miljoniem bēgļu un valsts iekšienē pārvietotās personas, sadalītās ģimenes, seniorus, kas atstāti vieni, salauztās dzīves un pilsētas, kuras nolīdzinātas līdz ar zemi” sacīja pāvests. “Es redzu bērnu sejas, kuri, palikuši bez vecākiem, bēg no kara. Raugoties uz viņiem, mēs nevaram nedzirdēt viņu sāpju kliedzienus līdz ar visu to bērnu saucieniem, kuri cieš visa pasaulē: to, kuri mirst no bada vai medicīniskās aprūpes trūkuma dēļ, kuri ir ļaunprātīgas izmantošanas un vardarbības upuri, to, kuriem liegtas tiesības piedzimt.

Starp kara radītajām ciešanām, ir arī iedrošinošas zīmes, tādas kā visu to ģimeņu un kopienu atvērtās durvis, kas laipni uzņem migrantus un bēgļus visā Eiropā. Lai šie neskaitāmie tuvākmīlestības žesti kļūst par svētību mūsu sabiedrībai laikos, kad tās vērtību mazina egoisms un individuālisms, un palīdz tai kļūt viesmīlīgai pret visiem.

Lai konflikts Eiropā liek mums raizēties arī par citām konfliktu, ciešanu un sāpju situācijām, kuras skar pārāk daudz mūsu pasaules vietas, situācijas, kuras mēs nevaram nepamanīt un negribam aizmirst”.

Uzrunas turpinājumā Francisks novēlēja mieru un izlīgšanu Libānas, Sīrijas un Irākas iedzīvotājiem, Lībijai, Mjanmai un Afganistānai, un visam Āfrikas kontinentam. Viņš lūdzās, lai Kungs palīdz Latīņamerikas zemēm, kurās pieaug vardarbība, kā arī, lai pavada katolisko Baznīcu Kanādā samierināšanās ar iezemiešiem ceļā.

“Dārgie brāļi un māsas”, noslēgumā teica pāvests, “katrs karš izraisa sekas, kas skar visu cilvēci: no posta un sērām līdz bēgļu drāmai, kā arī ekonomiskajai un pārtikas krīzei, zīmes, kuras jau varam saskatīt. Sastopoties ar kara turpināšanos kā arī ar daudzām sāpīgām dzīves neveiksmēm, Jēzus Kristus, grēka, baiļu un nāves uzvarētājs, mūs mudina nepadoties ļaunumam un vardarbībai. Lai mūs pārņem Kristus miers! Miers ir iespējams; miers ir pienākums; miers ir ikviena pirmā atbildība!”