Meklēt

2022.04.29 Pāvests tiekas ar Pontifikālās Sociālo Zinātņu akadēmijas locekļiem 2022.04.29 Pāvests tiekas ar Pontifikālās Sociālo Zinātņu akadēmijas locekļiem 

Pāvests izceļ labu attiecību nozīmi ģimenē

29. aprīlī pāvests pieņēma audiencē Pontifikālās Sociālo zinātņu akadēmijas plenārsesijas dalībniekus, kuru uzmanība šais dienās bija pievērsta ģimenei kā “relacionālam labumam”, proti, tādam labumam, kas sastāv no labām savstarpējām attiecībām.

Inese Šteinerte - Vatikāns

Francisks atzīmēja, ka sociālās pārmaiņas pārveido laulības un ģimenes dzīves apstākļus visā pasaulē. Bez tam, pašreizējā ieilgušas un daudzveidīgas krīzes kontekstā smagiem pārbaudījumiem tiek pakļauti pat stabilu un laimīgu ģimeņu plāni. Uz šādu situāciju pāvests aicina atbildēt, atklājot ģimenes vērtību kā sociālās kārtības avotu un sākumu, kā vitālu brālīgas sabiedrības šūniņu, kura spēj rūpēties par kopīgo namu.

Francisks atgādināja, ka ģimene gandrīz vienmēr atrodas pirmajā vietā dažādu tautu vērtību skalā, jo tā ir ierakstīta jau pašā sievietes un vīrieša dabā. Šai ziņā laulība un ģimene, neraugoties uz daudzajām mutācijām gadsimtu gaitā, kā arī uz kultūras un garīgajām atšķirībām dažādās tautās, nav tikai cilvēciskas institūcijas vien. Par spīti visām atšķirībām, parādās kopīgas un pastāvīgas iezīmes, kas apliecina laulības un ģimenes lielumu un vērtību. Taču, ja šī vērtība tiek izdzīvota individuālistiskā un privātā veidā, kā tas notiek Rietumu pasaulē, ģimene sabiedrības kontekstā var tikt izolēta un saskaldīta. Tādējādi zūd sociālās funkcijas, ko tā veic starp indivīdiem un kopienā, jo īpaši vājāko, tādu kā bērni, invalīdi un bezspēcīgi sirmgalvji, priekšā.

Pāvests aicina saprast, ka ģimene ir “sabiedrības labums” nevis tāpēc, ka tā ir vienkārša indivīdu kopa, bet gan tāpēc, ka ģimene nozīmē “attiecības”, kas balstās uz savstarpējas pilnveidošanās saiknes. Francisks norāda, ka ģimene nav agregatīva veida institūcija, tā nesastāv no atsevišķu personu resursu agregācijas, lai palielinātu katra utilitāro vērtību. Ģimene, Franciska vārdiem runājot, ir “relacionāla perfekcijas saikne”, kur notiek dalīšanās mīlestības, uzticības, sadarbības, kooperācijas attiecībās, no kurām izriet atsevišķu ģimenes locekļu labums un laime. Pati būdama “relacionāls labums”, ģimene kļūst par daudzu labumu avotu arī kopienai. Tai skaitā var būt, piemēram, labas attiecības ar valsti un citiem sabiedrības organismiem, solidaritāte starp ģimenēm, grūtībās nonākušo pieņemšana, uzmanība pret vājākajiem, pretspēks nabadzības procesiem utt.

Šāda pilnveidota saikne, ko pāvests nosauca par “sociālu genomu”, sastāv no mīlestības darbības, ko vada sevis dāvāšanās, no dzīves saskaņā ar “dāsnas savstarpējības” regulu un no “ģenerativitātes”. Pāvests paskaidroja, ka ģimene personas dara cilvēcīgas caur “mēs” attiecībām un tai pašā laikā veicina katras personas likumīgās atšķirības. “Baznīcas sociālā doma palīdz saprast šo, ģimenei raksturīgo relacionālo mīlestību, kā tas piemēram, ir darīts ar Apustuliskā pamudinājuma “Amoris laetitia” starpniecību, iekļaujoties lielās tradīcijas mantojumā,” atzīmēja Francisks.

Pāvests izcēla vēl kādu ģimenes aspektu, atzīmējot, ka tā ir arī “pieņemšanas vieta”. Pieņemšana īpašā veidā izpaužas ģimenēs, kurās ir klātesoši vājāki cilvēki. Šādas ģimenes attīsta speciālus tikumus, kas vairo mīlestības spēju, kā arī spēju pacietīgi panest dzīves grūtības. Francisks pieminēja slimnieku rehabilitāciju, migrantu pieņemšanu, atstumto iekļaušanu sabiedrībā – visās sabiedrības sfērās, jo īpaši darba pasaulē. Pāvests uzsvēra, ka ģimene ir galvenais materiālās un garīgās nabadzības, kā arī demogrāfiskās ziemas un bezatbildīgas mātišķības un paternitātes pretspēks.

Uzrunā Pontifikālās Sociālo zinātņu akadēmijas locekļiem, Francisks norādīja, ka ģimene par “perfekcijas saikni” un par “relacionālu labumu” kļūst tad, kad tā “liek ziedēt savai dabai gan pati, gan ar citu personu un institūciju, ieskaitot valdības institūciju palīdzību”. Tāpēc ir nepieciešams, lai visās zemēs tiktu veicināta ģimenei draudzīga sociālā, ekonomiskā un kultūras politika. Kā piemēru pāvests minēja ģimenes un darba harmonizāciju, fiskālo politiku, kas atzīst ģimenes nastu un atbalsta bērnu izglītību, atbalstu jaundzimušajiem, sociālos, psiholoģiskos un medicīniskos pakalpojumus.

Pāvests apliecina, ka ģimenei draudzīga sabiedrība ir iespējama. “Ne viss ir reducējams uz kontraktu, ne visu var uzspiest ar varu… . Kad civilizācija no savas zemes izrauj “beznosacījumu dāvanas” koku, tās degradācija kļūst neapstādināma. Tomēr ģimene ir pirmā “beznosacījumu dāvanas” koka stādītāja. Relacionalitāte, kas tiek praktizēta ģimenē, nebalstās uz izdevīgumu, vai interesēm, bet gan uz cilvēku, un tā saglabājas arī tad, kad attiecības mēdz sabojāties,” teica pāvests.

Uzrunas noslēgumā Francisks minēja dažus nosacījumus, kas nepieciešami, lai atklātu ģimenes skaistumu. Pirmais – “noņemt no acīm un no prāta ideoloģiju “kataraktu”, kas neļauj saskatīt realitāti. Tā ir “iekšējā skolotāja” pedagoģija. Otrs nosacījums ir attiecību starp dabisko laulību un sakramentālo laulību atklāšana. Ja tās abas nodala, tad, no vienas puses, sākam domāt, ka sakramentalitāte ir kaut kas pievienojams no ārpuses, savukārt, no otras puses rodas risks pakļaut ģimenes institūciju mākslīgai tirānijai. Trešais nosacījums ir apziņa, ka Laulības sakraments, kas ir “sociāls” sakraments, atveseļo un paaugstina visu cilvēku sabiedrību, un ir arī brālīguma raugs.

Pāvests pateicās Pontifikālajai Sociālo zinātņu akadēmijai par darbu, apsolīja lūgties par tās locekļiem un viņu ģimenēm, un visiem deva apustulisko svētību.

29 aprīlis 2022, 14:39