Meklēt

Veco ļaužu godāšana ir mīlestības civilizācijas spožā zīme

Trešdienas, 20. aprīļa, vispārējās audiences laikā pāvests atgriezās pie vecumdienu jautājuma, ko jau bija aizsācis iepriekš. Šīs dienas katehēzē viņš pievērsās ceturtajam bauslim: “Tev būs savu tēvu un māti godāt”. Tā kā dzīvojam laikā, kad šķiet, ka dominē vienaldzība, rodas jautājums, ko nozīmē “godāt” savus priekštečus. Francisks sniedza dažus atskaites punktus tā labākai izprašanai.

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Pirmo reizi pēc divu gadu ilga pārtraukuma vispārējā audience notika Svētā Pētera laukumā. Klātesošie varēja priecāties par skaistajiem ziediem, kas pēc Lieldienu svinībām joprojām rotāja laukumu.

Bauslī “Tev būs savu tēvu un māti godāt” ir ietverta norāde uz īpašu mīlestību, ar kādu pienākas izturēties pret vecākiem. Runa ir par maigumu un reizē cieņu. Turklāt šī prasība attiecas ne tikai uz savu tēvu un māti, bet uz visiem mūsu priekšgājējiem, uz visiem vecajiem ļaudīm – norādīja pāvests. Ar ceturto bausli iesākas Dekaloga “otrā plāksne” (pirmajos trīs baušļos ir izteikta prasība mīlēt Dievu, pārējos septiņos – mīlēt citam citu).

Mūsdienās vecie ļaudis nereti tiek uztverti kā nasta. Tāpēc “godāt” ir piemērots vārds tam, lai varētu runāt par atgriešanos pie mīlestības pret vecāka gada gājuma cilvēkiem. Mēs saņēmām mīlestību no saviem vecākiem un vecvecākiem, un tagad mēs atgriežam to atpakaļ vecākiem, vecvecākiem un citiem sirmgalvjiem. Godāt tēvu un māti, godāt vecos ļaudis nozīmē atzīt un respektēt viņu personas cieņu – skaidroja Svētais tēvs. Cieņas un goda izrādīšana (cieņa šeit būtībā ir līdzvērtīga godam) ir skaista mīlestības izpausme. Tās ir rūpes par cilvēka dzīvību.

Pāvests atzina, ka tomēr pat, piemēram, slimo aprūpē, atbalsta sniegšanā vājākajiem vai palīdzībā maznodrošinātajiem var pietrūkt goda izrādīšanas. Ja attiecībās ar veciem ļaudīm pietrūkst smalkjūtības, maiguma un cieņas, ja mēs izturamies pret viņiem rupji vai ļaunprātīgi izmantojam viņus, tad nevar būt runa ne par kādu godāšanu. Nav nekādas godāšanas tur, kur tiek pārmests vecākiem cilvēkiem par viņu vājumu vai viņi par to tiek sodīti, it kā tā būtu viņu vaina. Tā nav nekāda godāšana, ja smejamies par veco ļaužu apjukumu vai tā dēļ izturamies pret viņiem agresīvi. Tas var notikt savās mājās, aprūpes centros, birojos vai uz ielas.

Jauniešu pamudināšana – pat ja tā notiktu netieši – izturēties augstprātīgi un pat ar nicinājumu pret veciem cilvēkiem, viņu vājībām un neaizsargātību, izraisa šausmīgas sekas, paverot ceļu neiedomājamai patvaļai. Jaunieši, kas aizdedzina bezpajumtnieka segu (tas ir mums zināms gadījums), jo tie skatās uz viņu kā atkritumu, ir aisberga redzamā daļa. Tas nozīmē nicinājumu pret dzīvi, kas, nebūdama vairs pievilcīga kā jaunībā, izskatās kā atmetama. Bieži vien vecie ļaudis tiek panicināti un nostumti malā.

Turpinājumā pāvests atzina, ka, nodarot negodu veciem ļaudīm, mēs nodarām negodu paši sev. Saskaņā ar Svētajiem Rakstiem, tas ir grēks, kas sauc uz debesīm pēc atriebības. Francisks aicināja vecākus tuvināt bērnus un jauniešus veciem ļaudīm. Tuvināt, ja kāds sirmgalvis ir saslimis, mazliet zaudējis prātu. Vest bērnus pie sirmgalvjiem, apcienot sirmgalvjus pansionātos. Vecie ļaudis ir mūsu civilizācijas gods. Jaunieši bieži vien to aizmirst. Svētais tēvs vēlreiz uzsvēra, ka veco ļaužu atstumšana ir smags grēks. Ceturtais bauslis ir vienīgais, ar kuru saistās apsolījums: “Godā tēvu un māti, lai tu ilgi dzīvotu virs zemes”. Veco ļaužu godāšana nes mums pašiem svētību.

20 aprīlis 2022, 15:36

Jaunākās audiences

Lasīt visu >