Svētais Jāzeps – visu nospiesto ļaužu un bēgļu mīlošais aizstāvis
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Pāvests Francisks, kurš sava Pontifikāta pirmo Svēto Misi celebrēja 2013. gada 19. martā, Jaunavas Marijas līgavainim nesen veltīja 12 katehēzes mācības. 2015. gadā Ģimeņu tikšanās laikā Manilā viņš atzina, ka svēto Jāzepu godina jo īpaši. “Es ļoti mīlu svēto Jāzepu”, viņš apliecināja, “jo viņš [Jāzeps] ir spēcīgs un kluss vīrs”. Pāvests pastāstīja, ka uz viņa galda atrodas svētbilde ar guļošu svēto Jāzepu. “Guļot, viņš rūpējas par Baznīcu. Jā, viņš to spēj darīt, mēs to zinām. Un kad man ir kāda problēma, kādas grūtības, es uzrakstu par tām uz lapiņas un nolieku zem svētā Jāzepa, lai viņš par to sapņo. Šis žests nozīmē to, ka viņš lūdzas par šo problēmu”, skaidroja Svētais tēvs.
Svētajam Jāzepam veltīto katehēžu ciklu Francisks iesāka 2021. gada 17. novembrī. Toreiz viņš aplūkoja ar svētā Jāzepa dzīvi saistītās ģeogrāfiskās vietas un runāja par viņu kā par perifērijas vīru. Dieva Dēls par savas iemiesošanās vietu izvēlējās nevis Jeruzalemi, bet Betlēmi un Nācareti – divus nomales ciematus, kas atradās tālu no uzmanības centra un tā laika varas. “Kungs visu laiku neredzami darbojas perifērijās – arī mūsu dvēselē, mūsu dvēseles un jūtu perifērijās”, sacīja pāvests. “Varbūt tādu jūtu, no kurām paši kaunamies, perifērijās; Kungs tur ir, lai mums palīdzētu iet uz priekšu. Kungs turpina atklāties perifērijās – gan ģeogrāfiskajās, gan eksistenciālajās perifērijās”.
Otrajā katehēzē (24.11.21) pāvests stādīja mums priekšā svēto Jāzepu kā savstarpējo attiecību veidošanas paraugu. Viņš pievērsās Jēzus audžutēva un Vissvētākās Jaunavas Marijas līgavaiņa lomai pestīšanas vēsturē. Francisks uzsvēra, ka Jāzeps parāda mūsdienu sabiedrībai to, cik svarīgas ir cilvēciskās saites.
Trešajā katehēzē (01.12.21) pāvests runāja par svēto Jāzepu kā “taisnīgu vīru”, ar kuru “bija saderināta Marija”. Viņš pievērsās šiem diviem aspektiem, dodams kādu pamācību visiem saderinātajiem un jaunlaulātajiem. Mīlēt nenozīmē pieprasīt, lai otrs cilvēks vai dzīve atbilstu mūsu iedomām. Īsta mīlestība ir saistīta ar izvēli. Mīlēt nozīmē pilnīgi brīvi uzņemties atbildību par tādu dzīvi, kāda tā mūsu priekšā paveras. Tāpēc jaunlaulātajiem ir jāpāriet no iemīlēšanās loģikas uz nobriedušas mīlestības loģiku.
Ceturtā katehēze (15.12.21) bija veltīta svētā Jāzepa klusēšanai. Francisks aicināja mūs nebaidīties no klusuma, jo klusumā mēs kļūstam dziļāki.
Piektajā katehēzē (29.12.21) pāvests pārdomāja par svēto Jāzepu, “kā vajātu un drosmīgu migrantu”. Jāzeps un Marija, lai izglābtu Bērna Jēzus dzīvību, bija spiesti bēgt uz Ēģipti. “Bēgšanu uz Ēģipti” piedzīvo arī daudzi mūsdienu cilvēki, kuriem nākas atstāt savu zemi, lai paglābtos no kariem un bada. Šodien to piedzīvo miljoni ukraiņu. Francisks uzsvēra, ka piespiedu migrācija ir mūsdienu kauna traips, un noslēgumā lūdzās:
Turpmākajās katehēzēs (sestajā, septītajā un astotajā reizē) pāvests runāja par svēto Jāzepu kā Jēzus audžutēvu, aicinot tēvus un mātes uzņemties atbildīgas rūpes par bērniem (05.01.22), kā par galdnieku, lūdzoties, lai Jāzeps aizstāv visus strādniekus viņu smagajā darbā un palīdz tiem, kuriem šodien nav darba (12.01.22), kā par maigo tēvu, uzsverot, ka maigums ir paša Dieva īpašība, un atgādinot, ka Dievu nebiedē mūsu grēki, kļūdas, kritieni, bet biedē mūsu noslēgtā sirds un ticības Viņa mīlestībai trūkums (19.01.22).
Devītajā reizē Francisks runāja par Jāzepu kā sapņotāju (26.01.22), paskaidrojot, ka sapnis simbolizē mūsu garīgo dzīvi, to iekšējo telpu, ko katrs no mums ir aicināts izkopt un sargāt, un kur Dievs bieži vien atklājas un mūs uzrunā. Šajā sakarā viņš atgādināja, ka lūgšana tomēr nav kaut kas abstrakts. Tā vienmēr ir nešķirami saistīta ar tuvākmīlestību.
Desmito katehēzi pāvests veltīja svēto sadraudzības tematam (02.02.22). Viņš uzsvēra, ka svētie ir mūsu draugi un noslēgumā nolasīja lūgšanu, ko pats lūdzas jau vairāk nekā 40 gadus: “Godināmais patriarh, svēto Jāzep, kura varā ir neiespējamo padarīt iespējamu, nāc man palīgā šajos nemierpilno baiļu un grūtību brīžos. Ņem savās rokās šīs tik ļoti nopietnās un smagās situācijas, ko es tev uzticu, lai atrastos tām laimīgs atrisinājums. Mans mīļotais Tēvs, tevī ir salikta visa mana paļāvība. Lai neteiktu, ka tevi piesauca veltīgi, un, tā kā tu spēj visu pie Jēzus un Marijas, parādi man, ka tava labestība ir tikpat liela, cik liela ir tava vara. Āmen”.
Vienpadsmitajā katehēzē (09.02.22) pāvests pastāstīja, ka svētais Jāzeps ir labas un svētīgas nāves aizbildnis. Mēs visi kādu dienu mirsim – viņš atgādināja. Tāpēc tas, kas mums dzīves laikā ir jākrāj, ir mīlestība, prasme dalīties, spēja nepalikt vienaldzīgiem citu vajadzību priekšā. Šajā reizē Francisks pievērsās paliatīvajai aprūpei un nosodīja eitanāziju.
Divpadsmitā katehēze (16.02.22) bija veltīta svētajam Jāzepam kā universālās Baznīcas aizbildnim. Svēto Jāzepu piesauc kā visu trūkumcietēju, trimdinieku, nospiesto un arī mirstošo aizstāvi.
