Pāvests: pasaule nav guvusi mācību no 20. gs. traģēdijām
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Asociācijas nosaukumā ir iekļauts vārds “dvēsele”. Francisks atgādināja, ka tas ir ļoti svarīgs vārds. Tas pievērš domas realitātei, kas pati par sevi ir neredzama, bet stimulē un motivē darba vidi no iekšienes. Pievēršoties kopējā labuma mērķim, pāvests norādīja, ka politikā un ekonomikā, kas atrodas nemitīgā mijiedarbībā, ir izlēmīgi jākalpo cilvēka dzīvībai un visam radītajam, kas ir mūsu kopējās mājas (sal. enciklika Laudato si’ 189). Lielajai ekonomiskajai krīzei, kas piemeklēja pasauli 2007.-2008. gadā, vajadzēja kalpot par stimulu, lai ietu šajā virzienā. Francisks atzina, ka, protams, zināms pozitīvs pavērsiens arī bija, bet pārsvarā tomēr pasaule turpināja un turpina vadīties pēc novecojušiem kritērijiem. Nemaz nerunājot par ģeopolitiski-militāro jomu, kur dažādi vietējā mēroga kari un īpaši šobrīd notiekošais karš Ukrainā ir apliecinājums tam, ka tie, kuri valda pār tautu likteņiem, joprojām nav neko iemācījušies no 20. gadsimta traģēdijām.
Mazie un vidējie uzņēmēji labi saprot, cik šādā kontekstā ir grūti attīstīties un radīt darbavietas atbilstoši visām ētiskām vērtībām – turpināja pāvests, piebilstot, ka tomēr nedrīkst krist mazdūšībā un padoties. Daži domā, ka ētiski-sociālie kritēriji ir kā “būris”, kas ierobežo brīvību un ekonomisko radošumu. Taču īstenībā ir pavisam pretēji, vai vismaz tam tā vajadzētu būt. Ja mēs gribam, lai rītdienas pasaule būtu apdzīvojama un cilvēka cienīga vieta, tad jāpanāk, lai ekonomika kļūtu brīvāka no finanšu virskundzības un radošāk tiektos pēc tādas ražošanas, kas būtu pievērsta integrālai ekoloģijai. Pār globalizāciju ir “jāvalda”, lai globālais nekaitē vietējam, bet abas dimensijas būtu harmonijā.
Daudzi pamatoti var jautāt: “Ko gan mēs, mazie uzņēmēji, varam darīt finansiālās un tehnokrātiskās varas ‘milzu Goliāta’ priekšā?” “Es domāju, ka jaunu ekonomiku, kur tiktu respektēta cilvēka cieņa un apkārtējā vide, ir jāsāk veidot no apakšas”, sacīja Francisks.
Noslēgumā Svētais tēvs deva klātesošajiem kādu padomu “kā bīskaps”. “Ja jūs gribat būt uzņēmēju pasaules ‘dvēsele’”, viņš piekodināja, “neatstājiet novārtā rūpes par savu dvēseli, ko mums ir devis Dievs”. Tāpēc ir jāpretojas aktīvisma kārdinājumam un jāatrod laiks pārdomām un kontemplācijai. Dažreiz pārlieku lielā darbošanās iznīcina mūsu iekšējo pasauli. Pāvests paskaidroja, ka nerunā par reliģisko dzīvi, bet cilvēka iekšējo pasauli kā tādu. Tam, kurš grib dzīvināt, grib būt uzņēmuma “dvēsele”, jāļauj labajam, skaistajam un patiesajam sevi iekšēji dzīvināt. Daudzi uzņēmēji liecina, ka tas ir iespējams. Noslēgumā Francisks aicināja klātesošos lūgties par viņu un piebilda, ka, ja tomēr kāds nelūdzas, negrib vai neprot lūgties, lai vismaz sūta viņam labas domas.
