Līdzekļu tērēšana ieročiem ir skandāls

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Pieeja ūdenim, īpaši tīram dzeramajam ūdenim, ir kļuvusi par cilvēces kritisku punktu gan šodien, gan attiecībā uz tuvāko nākotni – norādīja Francisks, atsaucoties uz savu encikliku Laudato si’ (sal. 27-31). Tas ir prioritārs jautājums dzīvībai uz planētas un mieram starp tautām. Tas attiecas uz mums visiem. Turklāt pasaulē, īpaši Āfrikā, dažas tautas vairāk nekā citas cieš no tā, ka viņām nav piekļuves šim primārajam labumam. Tāpēc minētā brīvprātīgo organizācija īsteno humānās palīdzības projektus daudzās Āfrikas valstīs.

 “Es biju izslāpis, un jūs man devāt dzert”, saka Jēzus un piebilst: “Ko jūs esat darījuši vienam no šiem maniem vismazākajiem brāļiem, to jūs esat man darījuši” (Mt 25, 35.40). “Dārgie draugi,” teica pāvests, “no slāpēm nejūtamies slikti, kad mums ir dzeramā ūdens pārpilnība. Taču zinām, ka, ja tā trūkst un pietrūkst ilgu laiku, tad slāpes var kļūt nepanesamas. Dzīvība virs zemes ir atkarīga no ūdens; arī cilvēku dzīvība. Mums visiem, lai varētu dzīvot, ir vajadzīgs brālis ūdens”.

Uzrunas otrajā daļā Francisks atgriezās pie tēriņiem, ko veic daudzas pasaules valstis, un kas no viņu puses “nav neitrālas” izvēles, bet gan grauj kolektīvo cīņu ar nevienlīdzību. “Kāpēc drīzāk mums neapvienot savus spēkus un resursus, lai kopīgi izcīnītu īstās cīņas?” viņš jautāja. Runa ir par cīņu ar badu un slāpēm, slimībām un epidēmijām, trūkumu un mūsdienu verdzību. “Kāpēc? Dažas izvēles nav neitrālas. Atvēlēt lielu daļu līdzekļu ieročiem nozīmē atņemt kaut kam citam; tas nozīmē atkal un atkal atņemt tam, kuram trūkst nepieciešamā”, sacīja pāvests. Viņš uzsvēra, ka izdošana ieročiem ir skandāls. Tas ir šausmīgi, cik lielas summas tiek tērētas ieročiem, lai karotu.

Svētais tēvs pieminēja šobrīd Ukrainā notiekošo karu, kas ir briesmīgs, kā arī karus, kas notiek Āfrikā, Tuvajos Austrumos, Āzijā. Kari turpinās, un tas ir nopietni – viņš atzina. Tādā veidā tiek sasmērēta dvēsele, sirds, cilvēce. Ko tas līdz visiem kopā starptautiskā līmenī svinīgi iestāties cīņā ar nabadzību, badu, vides iznīcināšanu, ja atkal krītam vecajā kara netikumā, kas visu un visus atsviež atpakaļ? – jautāja pāvests. Karš vienmēr atsviež atpakaļ – viņš uzsvēra. Atkal nāksies sākt no jauna. Uzrunas noslēgumā Francisks pateicās brīvprātīgajiem par darbu, ko tie veic šo desmit gadu garumā.