Integrālas attīstības pamatā ir garīgā audzināšana
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Kā svarīgu atskaites punktu minētās kongregācijas locekļu un visu ticīgo dzīvē pāvests minēja Dieva Vārdu. “Mēs esam Lielajā gavēnī”, viņš sacīja, “un Māte Baznīca mūs atkal aicina ieviest visā pareizo kārtību – pirmo vietu ierādīt Dievam un Viņa Vārdam”. Francisks atzina, ka ir viegli to pateikt, bet nav nemaz tik viegli izdarīt – īpaši, ja Dieva Vārds mūs aicina raudzīties “pāri”, tālāk. Skatīties pāri pasaulīgajai mentalitātei vai netālredzīgām interesēm, lai atvērtos universālajai brālībai. Vienlaikus Svētais tēvs atgādināja brāļiem, kuru kopiena ir multikulturāla un daudznacionāla, saglabāt savas saknes un būt uzticīgiem sava dibinātāja harizmai, tas ir, kalpot jauniešu izglītošanai un evaņģelizācijai.
Pāvests aicināja klātesošos ņemt piemēru no Jaunavas Marijas, kura ir “labā Māte”. Viņa bija pazemīga sieviete ar plašu sirdi. Viņa raudzījās tālumā – uz Dieva valstības apvāršņiem. Tas atspoguļojas viņas Slavas dziesmā Magnificat. Tas ir ļoti skaists teksts, ko var izmantot, lai palīdzētu bērniem un jauniešiem atvērties Dievam un Viņa mīlestības plānam. “Magnificat ir ticības un lūgšanas skola”, uzsvēra Francisks. Tā palīdz atbrīvoties no noslēgšanās sevī, no ikviena izkropļota garīguma un ļauj saskatīt to prieku, ko sniedz no Kristus Evaņģēlija mācības izrietoša ticība, cerība un mīlestība.
Runājot par kopienas kalpojumu, pāvests norādīja, ka plašs audzināšanas darbības lauks saistās, piemēram, ar ekoloģiju. Jaunieši šajā jautājumā izrāda ievērojamu interesi. Francisks atgādināja par “integrālo ekoloģiju”, jo vides aizsardzība ir cieši saistīta ar visām citām cilvēka dzīves jomām – ar sociālo dzīvi, politiku, komunikāciju utt. Taču vislielākais uzdevums, kas gulstas uz brāļiem pleciem, ir garīgā audzināšana. Pāvests uzsvēra, ka tā ir integrālas attīstības pamatā.
