Pāvests izceļ arheologa Džovanni Battista De Rossi devumu
Inese Šteinerte - Vatikāns
Pagājušogad šāda tikšanās tika atcelta sakarā ar pandēmiju, bet šogad, neraugoties uz grūtībām, tomēr tiek rīkota. Pāvests atzīmē, ka tā ir būtiska dialoga veicināšanā starp pontifikālajām akadēmijām, kā arī tāpēc, ka tiek novērtēti jaunie talanti, kas izceļas respektīvajās kultūras un tematiskajās jomās.
Pontifikālo akadēmiju XXV sēdi rīko Pontifikālā Arheoloģijas akadēmija un Pontifikālā akadēmija “Cultorum Martyrum”. Tikšanās ir veltīta arheologa Džovanni Battista De Rossi piemiņai, apritot 200 gadiem kopš viņa dzimšanas. De Rossi tiek uzskatīts par mūsdienu kristīgās arheoloģijas pamatlicēju. Kā apgalvoja viņa laikabiedrs Teodors Momsens, “viņš šo disciplīnu ir paaugstinājis no vienkāršas laika pavadīšanas līdz īstai vēstures zinātnei”.
De Rossi darbību ļoti iedrošināja svētīgais pāvests Pijs IX, kurš 1852. gada 6. janvārī nodibināja Sakrālās Arheoloģijas komisiju, norādot, ka tā ir paredzēta “efektīvākai kapsētu un seno Romas un tās tuvumā esošo kristīgo ēku aprūpei un aizsardzībai, zinātniski pētnieciskajiem izrakumiem šais vietās, kā arī rūpēm par tām vērtībām, kas šeit tiktu atrastas un izceltas gaismā”.
Romiešu arheologs De Rossi bija tuvs arī pāvestam Leonam XIII, kurš vēlējās, lai viņš būtu viesis Kastelgandolfo pilī, kur Leons XIII pavadīja savas dzīves pēdējo posmu. Ar pāvesta atbalstu Svētais Krēsls iegādājās dažus zemes gabalus ap nozīmīgām katakombām, lai paglābtu tās no apbūves aktivitātēm un atstātu nākamajām paaudzēm kā kristietības pirmo gadsimtu liecības. Džovanni Battista de Rossi nodevās to zinātniskajai izpētei.
Pateicoties arheologam, XIX gadsimta vidū tika atrakta vissenākā Svētā Kaliksta katakombu daļa, kur tika identificēta III gadsimta pāvestu, kā arī svētās Cecīlijas kripta. Ar komparatīvo studiju palīdzību, salīdzinot dokumentus un arheoloģiskās liecības, De Rossi atklāja daudzus Romas mocekļu kapus un kopā ar saviem līdzstrādniekiem un jaunajiem pētniekiem, palīdzēja atjaunot viņiem veltīto kultu.
Pāvests Francisks vēstulē kardinālam Ravazi atzīmē, ka “mocekļu kapi un viņu piemiņa ir privileģēti izcilā arheologa intereses centri” un ka viņš “ir licis pamatus dzīvai disciplīnai, kas ir gatava pieņemt vēsti, kas nāk no kristiešu katakombām, kuras tiek uzskatītas par provizoriskām atpūtas vietām, gaidot augšāmcelšanos.” Francisks piebilst, ka šis arheologs ir spējis saskatīt šo nekropoļu dziļo nozīmi, kuras veido tūkstošiem cits citam līdzīgu apbedījumu, gandrīz vēloties izteikt bralīgumu un vienlīdzību starp visiem Baznīcas locekļiem.
“Svētceļojumi,” raksta pāvests, “kuri arī mūsu dienās ved pa daudzajām De Rossi atklātajām un izpētītajām katakombu galerijām, aizvijas pa pirmo kristīgo gadsimtu ticīgo maršrutiem, kuri emociju pārņemti, nāca pie mocekļu kapiem, lai aplūkotu šos vienkāršos apbedījumus un caur daudzajiem iegravējumiem, daži no kuriem ir redzami joprojām, atstātu kādu invokāciju, lūgumu, godināšanas zīmi.
Pāvests cildina arheologa De Rossi ārkārtīgo nenogurstoša pētnieka uzcītību, pateicoties kuram, ir likti pamati zinātniskai kristīgās arheoloģijas disciplīnai, kas arī šodien ir klātesoša daudzās universitātēs. Francisks atgādina par zinātnieka dedzību, ar kādu viņš izdzīvoja savu paaicinājumu: atklāt un citiem ļaut azvien labāk iepazīt pirmo Romas kristīgo kopienu dzīvi. Tam tika izmantoti visi iespējamie avoti, sākot tieši ar arheoloģiskajiem un epigrāfiskajiem.
Francisks apliecina, ka De Rossi piemērs ir no jauna jāpiedāvā, lai veicinātu un attīstītu kristīgās arheoloģijas studijas ne tikai tai vidē, kas saistās ar specializāciju, bet arī universitātēs un institūtos, kuros tiek pasniegta teoloģija un kristietības vēsture. Tāpēc “vēloties iedrošināt tos, kuri ar lielu centību un entuziasmu, tāpat kā Džovanni Battista De Rossi, nododas arheoloģiskajiem pētījumiem un vēstures un aģiogrāfijas studijām,” pāvests pasniedz Pontifikāta Zelta medaļu pētījumam “The Machaerus Archaeological Excavations”, kuru vada profesors Gjozo Vorošs – Ungārijas Mākslas akadēmijas biedrs. Viņa darba rezultāti ir apkopoti lielos sējumos, kas veltīti Jordānijas pilsētiņai pie Nāves jūras.
Kā iedrošinājuma zīmi turpmākajiem arheoloģiskajiem pētījumiem, kas veltīti paleokristīgajiem pieminekļiem, pāvests piešķir Pontifikāta Sudraba medaļu doktoram Domeniko Benoči par viņa tēzi, kas saucas “Kristīgie uzraksti Svētā Kaliksta katakombu I sektorā”. Pontifikāta Sudraba medaļu Francisks pasniedz arī doktoram Gabrielem Kastiļjam par monogrāfiju “Toskānas centrālās un dienvidu daļas kristīgā topogrāfija”.
Visiem akadēmiķiem un visiem Pontifikālo akadēmiju XXV publiskās sēdes dalībniekiem pāvests vēl aizvien auglīgāku darbu, veicinot kristīgo humānismu. Piesaucis Marijas, Mocekļu karalienes mātišķo aizsardzību, un novēlējis, lai viņa vienmēr pavada zinātniekus viņu cilvēciskajā un akadēmiskajā ceļā, pāvests dod viņiem savu apustulisko svētību.
