2025. Jubilejas gads – atdzimšanas zīme pēc pandēmijas
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Pēdējo divu gadu laikā nebija nevienas zemes, kuru nebūtu skārusi pandēmija, kas izraisīja brīvības ierobežojumus, ciešanas, nāvi, vientulību un nedrošību – atzīst pāvests. Tāpēc Jubilejas gadam būs milzīga nozīme gan Baznīcai, gan visai sabiedrībai. “Epidēmija varēs tikt pārvarēta”, ir pārliecināts Svētais tēvs, “un to būs vieglāk īstenot”, ja netiks atstāti novārtā trūcīgākie iedzīvotāji un visiem būs pieejami zinātnes sasniegumi.
Viņš norāda, ka mums visiem ir steidzami vajadzīga atdzimšana. Tāpēc Jubilejas gadam ir izvēlēts temats: “Cerības svētceļnieki”. Kristieši ir saņēmuši cerības lāpu un to ir jātur iedegtu, lai “katrs varētu atkal atrast spēku un drosmi raudzīties nākotnē ar atvērtu garu, paļāvīgu sirdi un tālredzīgu gudrību”. Taču tas būs iespējams tikai tad, ja atgūsim brālības garu. Jubilejas garīgajai dimensijai jāiet roku rokā ar sociālās dzīves fundamentālajiem aspektiem.
Pirmo šādu Jubilejas gadu iedibināja pāvests Bonifācijs VIII 1300. gadā. Kopš tā laika ir pagājuši 725 gadi. Pēdējais kristietības Jubilejas gads tika svinēts 2000. gadā. Pāvests Francisks gaidāmo jubileju dēvē par “žēlastības laiku” un novēl, lai mēs tai sagatavotos un to svinētu ar “intensīvu ticību, dzīvu cerību un darbīgu mīlestību”. Viņš aicina visu Baznīcu jau īpaši 2024. gadā neatlaidīgi lūgties, lai pateiktos Dievam par Viņa žēlastībām un atvērtu Viņam savas sirdis. Lai šajā sagatavošanās laikā “Tēvs mūsu” lūgšana kļūst par katra Kristus mācekļa “dzīves programmu” – viņš raksta.
