Meklēt

Somijas ekumeniskās delegācijas vizīte Vatikānā Somijas ekumeniskās delegācijas vizīte Vatikānā  (Vatican Media)

Pāvests pieņem audiencē ekumenisko delegāciju no Somijas

Jau par tradīciju ir kļuvusi Somijas ekumeniskās delegācijas vizīte Vatikānā. Tā arī šogad, janvāra mēnesī, kad Baznīca godina šīs zemes debesīgā aizbildņa, svētā Henrika piemiņu, viesi no Somijas ir ieradušies Romā.

Inese Šteinerte - Vatikāns

 Delegāciju vada Evaņģēliski Luteriskās Baznīcas bīskaps Jukka Antero Keskitalo. Tās sastāvā ir arī emeritētais Somijas Katoliskās Baznīcas bīskaps Teemu Sippo.

 “Lai Dievs jūs pavada ceļā uz izlīgšanu un piemiņas dziedināšanu, un visus kristiešus dara brīvus un izlēmīgus, meklējot patiesību,” sveicot ciemiņus no ziemeļiem, teica pāvests. Tā, kā Somijas kristīgo kopienu pārstāvji Romu apmeklē Lūgšanu nedēļas par kristiešu vienotību ietvaros, Francisks uzrunā pakavējās pie šīs nedēļas temata “Mēs redzējām zvaigzni Austrumos, un atnācām Viņu pielūgt” ( Mt 2,2).

Pāvests atzīmēja, ka ķēniņi sasniedza mērķi, jo to meklēja. Viņi to meklēja tāpēc, ka Kungs, dodot zvaigznes zīmi, bija pirmais, kas tos bija vēlējies uzmeklēt. Ķēniņi “atrada tāpēc, ka meklēja, un viņi meklēja tāpēc, ka paši tika meklēti,” teica Francisks. Viņš uzsvēra, ka ir labi dzīvi uztvert šādā veidā, proti, kā meklēšanas gājumu, kas nesākas ar mums pašiem, bet gan ar To, kurš pirmais devās uzmeklēt mūs un ar savu žēlastību pievelk mūs sev. “Mūsu atbildei ir jābūt tādai pašai, kā ķēniņiem, proti, gājumam, ko uzņemamies kopā,” teica pāvests Somijas ekumeniskajai delegācijai.

Francisks atzīmēja, ka ekleziālā tradīcija ķēniņus stāda priekšā kā dažādu kultūru un tautu pārstāvjus. “Arī mēs, jo īpaši šais laikos, esam aicināti ņemt aiz rokas mūsu brāļus un māsas līdz ar viņu konkrēto vēsturi un iet uz priekšu,” teica pāvests. “Dārgie draugi,” viņš turpināja, “mēs esam izgājuši ceļā, ko vada Dieva gaisma, kas izkliedē šķelšanos tumsību un vada mūsu ceļu pretim pilnīgākai kopībai. Pasaulei ir vajadzīga Dieva gaisma, un šī gaisma spīd vienīgi mīlestībā, kopībā un brālīgumā.”

Pāvests atzina, ka daži šī gājuma posmi ir vieglāki un liek mums iet ātrāk. Šai ziņā kā piemēru viņš minēja daudzos tuvākmīlestības darbus. Kamēr tie mūs ved tuvāk Kungam, kurš ir klātesošs nabadzīgajos, tai pašā laikā vieno arī savā starpā. Citreiz  ceļš kļūst grūtāks, mērķi liekas tālāki un grūtāk sasniedzami, un tas var vest pie kārdinājuma pazaudēt drosmi. Šai gadījumā pāvests aicināja sev atgādināt, ka šo ceļu veicam nevis kā tādi, kas Dievu jau ir sasnieguši, bet tādi, kas to turpina meklēt. Tāpēc ir nepieciešams būt pazemīgiem, pacietīgiem un vienmēr kopā, lai palīdzētu un iedrošinātu cits citu, jo tas ir tas, ko vēlas Kristus.

Pāvests atgādināja, ka 2025. gadā apritēs 1700 gadi, kopš Nīkajas koncila. “Trinitārā un kristoloģiskā šī koncila atziņa, kas Jēzu atzīst kā “patiesu Dievu no patiesa Dieva” un “būtībā līdzīgu Tēvam”, mūs vieno ar visiem kristītajiem,” teica Francisks. Gaidot šo jubileju, viņš aicināja atjaunot entuziasmu ceļot kopā Kristus garā, tādā veidā, kāds ir Kristus.

Otra nozīmīga jubileja gaidāma 2030. gadā, kad apritēs 500 gadi, kopš tika noslēgts Augsburgas Ticības miers. Tā mērķis bija saglabāt kristiešu vienotību. “Mēs zinām, ka tas nepasargāja no šķelšanās, taču šī gadskārta var kalpot kā auglīga iespēja iedrošināt un stiprināt mūsu kopīgo gājumu, lai mēs vairāk klausītu Dieva gribu un mazāk cilvēciskas stratēģijas, mazāk izvēlētos pasaulīgos mērķus, bet vairāk ceļu, kas norāda uz debesīm,” teica Francisks.

Uzrunas noslēgumā pāvests jautāja: “Kad vienotība tiks sasniegta”? Atbildot uz šo jautājumu, viņš teica, ka ir svarīgi vienotībai iet pretim. “Ir labi, ka teoloģi studē un diskutē, tāpēc jau speciālisti ir vajadzīgi. Bet, ir labi arī, ka mēs, Dievam ticīgie, ejam kopā,” teica Francisks viesiem no Somijas. Viņš aicināja “celt” vienotību visiem kopā ar lūgšanu, tuvākmīlestības darbiem un savstarpēju sadarbību. Atvadoties, katrs savā valodā tika aicināts noskaitīt “Tēvs mūsu” lūgšanu.

17 janvāris 2022, 15:13