Komunikācijai sociālo tīklu laikā ir jāveicina brālība
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Svētais tēvs pauda atzinību minētā periodiskā izdevuma dažādu lingvistisko redakciju darbiniekiem, kā arī tiem, kuri administrē interneta lapu, strādā ar sociālajiem medijiem un darbojas Kristīgajā Mediju centrā. Viņu kalpojuma mērķis ir “aizvien vairāk iepazīstināt pasauli ar Svēto Zemi, Dieva Zemi, kristietības šūpuli, vietām, kur norisinājās cilvēces atpestīšanas darbs”.
Iepazīstināt ar Svēto Zemi nozīmē atklāt pasaulei “Piekto Evaņģēliju”, tas ir, iepazīstināt ar vēsturisko un ģeogrāfisko vidi, kurā Dieva Vārds atklājās un pēc tam Nācaretē kļuva Miesa mūsu labā un mūsu pestīšanas dēļ – sacīja pāvests. Tas nozīmē iepazīstināt arī ar cilvēkiem, kas tur šodien dzīvo, ar dažādu Baznīcu un denomināciju kristiešu dzīvi, kā arī ar ebreju un musulmaņu dzīvi, lai, neraugoties uz sarežģīto situāciju, kāda pastāv Tuvajos Austrumos, mēģinātu veidot brālīgu sabiedrību.
Komunikācijai sociālo tīklu laikā ir jāpalīdz veidot kopiena jeb, vēl labāk, brālība – uzsvēra Francisks, atsaucoties uz savu vēstījumu Pasaules sociālo komunikāciju dienai 2019. gadā. Viņš mudināja klātesošos sludināt, ka brālība ir iespējama – gan starp dažādu konfesiju kristiešiem, gan arī starp visiem Ābrahama bērniem, tas ir, ebrejiem, kristiešiem un musulmaņiem. Viņš aicināja stāstīt par Baznīcas brālību pret migrantiem un bēgļiem, kas ļauj tiem atgūt cieņu, ko tie pazaudēja, piespiedu kārtā atstājot savas mājas, lai pašiem un viņu bērniem būtu nākotne.
Pāvests pateicās mediju darbiniekiem par to, ka viņi, lai iepazīstinātu ar Svēto Zemi, iziet cilvēkiem pretī tur, kur tie atrodas, un tādiem, kādi tie ir. Veidojot materiālus, viņi neaprobežojas ar mierīgām teritorijām, bet dodas arī, piemēram, uz Sīriju, Libānu, Palestīnu un Gazu.
Francisks atzina, ka, lai iepazīstinātu citus ar to vai citu realitāti, ir vajadzīga personiskā pieredze. “Un jūs dzīvojat un strādājat tieši vietā”, viņš sacīja, “kur Dieva Vārds, Viņa pestīšanas vēsts, kļuva Miesa”. Tā ir vieta, kur Dievs Jēzū Kristū izgāja cilvēkiem pretī, kur Viņš ļāva sevi “ieraudzīt” ne tikai savos vārdos, bet arī savās acīs, balsī, žestos. Mācekļi ne tikai klausījās Jēzus vārdus, bet arī skatījās, kā Viņš runā. Viņā, iemiesotajā Vārdā, neredzamais Dievs kļuva redzams, sajūtams, sataustāms. Svētais tēvs piebilda, ka vārds ir iedarbīgs tikai tad, ja to var “redzēt”, ja tas tevi iesaista pieredzē, dialogā.
Svētajā Zemē sastopas pestīšanas vēsture un ģeogrāfija, ļaujot jaunā veidā lasīt Bībeli un īpaši Evaņģēliju tekstus. Šajā vietā varam ieraudzīt un “pieskarties” tai vēstures realitātei, ko Dievs veidoja ar cilvēkiem. Dievs atnāca uz šo zemi un darbojās pasaulē. Francisks atgādināja, ka Lieldienu noslēpums izgaismo un piešķir jēgu arī mūsdienu dzīvei, izgaismo Svētās Zemes ļaužu ceļu, ko, diemžēl, iezīmē ievainojumi un konflikti, bet ko Dieva žēlastība vienmēr paver cerībai, brālības un miera cerībai. “Arī šajā ziņā, jūs, stāstot par Svēto Zemi, stāstāt ‘Piekto Evaņģēliju’, to, ko Dievs turpina rakstīt vēsturē”, piebilda pāvests.
Noslēgumā viņš atgādināja, ka, izmantojot sociālās komunikācijas līdzekļus, var bagātināt daudzu cilvēku ticību, arī to cilvēku, kuriem nav iespēju doties svētceļojumā uz Svēto Zemi. Šajā kontekstā Francisks norādīja, ka grib izmantot izdevību, lai apliecinātu Svētās Zemes iedzīvotājiem savu garīgo tuvumu. Viņš arī apliecināja, ka visu laiku piemin viņus savā lūgšanā.
