Meklēt

Bērnu adoptēšana – viena no augstākajām mīlestības formām

“Cik daudzi bērni pasaulē gaida, ka kāds par viņiem parūpēsies! Cik daudzi laulātie pāri grib kļūt par tēviem un mātēm, bet bioloģisku iemeslu dēļ viņiem tas neizdodas”, sacīja pāvests trešdienas, 5. janvāra, vispārējās audiences laikā. Turpinot katehēžu ciklu par svēto Jāzepu, šoreiz viņš runāja par Jāzepa kā audžutēva lomu un bērnu adoptēšanas nozīmi. Nebaidieties adoptēt bērnus – mudināja Francisks.

Jānis Evertovskis – Vatikāns

“Lūk, tā Kunga eņģelis parādījās viņam sapnī, sacīdams: Jāzep, Dāvida dēls, nebīsties pieņemt savu sievu Mariju, jo kas viņā iedzimis, ir no Svētā Gara. Viņa dzemdēs Dēlu, un tu nosauksi Viņu vārdā Jēzus, jo Viņš atpestīs savu tautu no tās grēkiem”, lasām Mateja evaņģēlijā (1, 20b-21). Pāvests norādīja, ka evaņģēlisti Matejs un Lūkass runā par Jāzepu kā Jēzus audžutēvu, nevis kā par bioloģisko tēvu. Lai palīdzētu labāk izprast Jāzepa kā audžutēva lomu, Francisks pievērsās adopcijas jautājumam Vecajā Derībā un pēc tam paskaidroja, ka Jāzepam kā Jēzus tiesiskajam tēvam bija tiesības piešķirt savam dēlam vārdu. Jāzeps bija Jēzus juridiskais, bet ne bioloģiskais tēvs – viņš piebilda.

Turpinājumā Svētais tēvs norādīja, ka senatnē vārds bija personas identitātes “kopums”. Mainīt vārdu nozīmēja mainīt cilvēku. Piemēram, Dievs nomainīja Ābrama un Jēkaba vārdu. Dot kādam vai piešķirt kaut kam vārdu īpaši nozīmēja apstiprināt savu autoritāti pār otru būtni. Piemēram, Ādams nosauca vārdā visus dzīvniekus.

Jāzeps zināja, ka vārdu Marijas dēlam jau bija sagatavojis Dievs. Jēzum piešķīra vārdu Viņa īstais Tēvs, tas ir, Dievs. Un vārds “Jēzus” nozīmē “Kungs glābj”, kā to skaidro eņģelis: “Jo Viņš atpestīs savu tautu no tās grēkiem” (Mt 1, 21). Šis Jāzepa īpašais aspekts mums šodien ļauj pārdomāt par tēvišķību un mātišķību – sacīja pāvests, piebilstot, ka tas ir ļoti svarīgi, jo mūsdienu civilizācija ir mazliet kā bārenis. Skatījums uz svēto Jāzepu mums var palīdzēt labāk izprast, kā risināt šo sērdienības jautājumu. Šajā sakarā Francisks atgādināja:

“Nepietiek laist pasaulē bērnu, lai varētu sevi saukt par tēviem vai mātēm. Par tēviem nepiedzimstam, bet kļūstam. Un par tādiem nekļūstam tikai tāpēc, ka laižam pasaulē bērnu, bet tāpēc, ka uzņemamies par viņu atbildīgas rūpes. Katru reizi, kad kāds uzņemas par otra cilvēka dzīvību atbildību, zināmā mērā uzņemas pār viņu tēvišķību.”

Turpinājumā Francisks pievērsās bērnu adoptēšanas lielajai nozīmei, norādot, ka šāda izvēle ir viena no augstākajām mīlestības un tēvišķības un mātišķības izpausmes formām. Jāzeps apliecina, ka šāda veida saites nav sekundāras. “Cik daudzi bērni pasaulē gaida, ka kāds par viņiem parūpēsies! Cik daudzi laulātie pāri grib kļūt par tēviem un mātēm, bet bioloģisku iemeslu dēļ viņiem tas neizdodas; vai, pat ja tiem ir bērni, viņi tomēr grib dāvāt ģimenes siltumu tam, kuram tā pietrūkst”, atzina pāvests. Svētais tēvs mudināja nebaidīties izdarīt šādu izvēli un adoptēt bērnus.

Francisks arī šoreiz pievērsās “demogrāfiskās ziemas” jautājumam, atzīstot, ka ir pāri, kuri negrib bērnus vai aprobežojas tikai ar vienu. Taču tas kaitē sabiedrībai. Tā noveco. Dzimtene cieš. Mazliet ar smaidu viņš atgādināja kāda cita reiz uzdoto jautājumu: “Un kurš tad maksās manai pensijai nodokļus? Kurš par mani parūpēsies?” Jautājums ir mazliet smieklīgs, bet vietā – viņš piebilda.

Pāvests apliecināja, ka lūdz no svētā Jāzepa žēlastību pamodināt cilvēkos apziņu, lai tie vēlētos bērnus. Tēvišķība un mātišķība nozīmē piepildītu dzīvi. Protams, var runāt arī par garīgo tēvišķību un mātišķību, tomēr tam, kurš dzīvo pasaulē un apprecas, ir jādomā arī par bērniem, par dzīvības tālāknodošanu. Bērni būs tie, kuri “aizvērs mūsu acu plakstiņus”, kuri domās par nākotni. Ja kādam pārim nevar būt bērni, tas ir aicināts padomāt par adoptēšanu. Viens bērns – vai tas būtu savs vai adoptētais – vienmēr ir risks. Taču vēl lielāks risks, ja nav neviena – atzina Francisks. Lielāks risks ir tēvišķības un mātišķības – īstās vai garīgās – noliegšana.

“Vīrietim un sievietei, kas apzināti neattīsta sevī tēvišķības un mātišķības izjūtu, pietrūkst kaut kā ļoti būtiska, ļoti svarīga” – uzsvēra pāvests. “Lūdzu, padomājiet par to!” Francisks izteica arī cerību, ka attiecīgās institūcijas nāks pretī laulātajiem un sniegs tiem atbalstu un vienkāršos šos procesus. Viņš apliecināja, ka lūdzas, lai nevienam netrūktu tēvišķās mīlestības, lai svētais Jāzeps sargā un palīdz visiem bāreņiem, kā arī aizbildina par laulātajiem pāriem, kuri grib bērnu. Pāvests noslēdza katehēzi ar lūgšanu:

Svētais Jāzep, tu, kurš mīlēji Jēzu ar tēva mīlestību, esi līdzās tiem daudzajiem bērniem, kuriem nav ģimenes un kuri grib, lai viņiem būtu tētis un mamma. Palīdzi laulātajiem, kuriem neizdodas ieņemt bērnus, palīdzi viņiem caur šīm ciešanām saskatīt kādu cēlāku plānu. Dari, lai nevienam netrūktu mājas, siltuma saišu, cilvēka, kurš parūpējas, un dziedini no egoisma tos, kuri noslēdzas dzīvībai, lai viņi plaši atvērtu savu sirdi mīlestībai.

05 janvāris 2022, 13:14

Jaunākās audiences

Lasīt visu >