Pāvests: lai mūsu Ziemassvētki ir īsti, nevis komerciāli
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Betlēmes notikuma atveidojums šogad ir atvests no “otras pasaules malas”, tas ir, no Čopkas ciematiņa Andu kalnos, Peru, un priecēs Svētā Pētera apmeklētājus visu Ziemassvētku laiku. Blakus uz augšu slejas liela egle, kas cirsta Trentino apgabala mežos. Vēl viena Betlēmes silīte izvietota Pāvila VI zālē, un to veidoja Padujas diecēzes jaunieši. Svētais tēvs pateicās visām trim delegācijām par skaistajām dāvanām.
Runājot par dāvanu no tālās Peru, Francisks sacīja: “Betlēmes notikuma atveidojuma tēli, kas veidoti no šīm teritorijām raksturīgajiem materiāliem un apģērbiem, reprezentē Andu tautas un simbolizē vispārējo aicinājumu uz pestīšanu”. Jēzus ieradās zemes virsū “konkrētas tautas vidū, lai glābtu katru visu kultūru un tautību vīrieti un sievieti. Viņš kļuva mazs, lai mēs varētu Viņu uzņemt un pieņemt Dieva maiguma dāvanu”.
Blakus Betlēmes notikuma atveidojumam atrodas majestātiska egle no Trentino. Pāvests apsveica arī šī apgabala delegāciju – valdības pārstāvjus, priesterus, ticīgos, kuri ieradās sava bīskapa Lauro Tisi pavadībā, un atgādināja, ka egle ir “Kristus zīme”, dzīvības koks (sal. Atkl 2, 7), koks, pie kura cilvēkam grēka dēļ nebija piekļuves (sal. Rad 2, 9).
Taču Ziemassvētkos dievišķā dzīve savienojās ar cilvēka dzīvi – sacīja Svētais tēvs. Ziemassvētku egle simbolizē atdzimšanu, dieva dāvanu, ko cilvēks saņem uz mūžiem, dāvanu, no kuras mums nāk dzīvība. Egles gaismiņas simbolizē Jēzus gaismu – mīlestības gaismu, kas turpina spīdēt pasaules tumsā.
“Dārgie draugi, lūk, kas ir Ziemassvētki. Neļausim tos piesārņot ar patērnieciskumu un vienaldzību”, aicināja pāvests. Viņš paskaidroja, ka to simboli – īpaši silīte un izrotātā egle – atgriež mūs pie pārliecības, kas piepilda mūsu sirdi ar mieru, pie prieka par Iemiesošanos, pie Dieva, kurš kļūst mums tuvs. Viņš dzīvo mūsu vidū, piepilda mūsu dienas ar cerību.
Egle un silīte ieved mūs Ziemassvētku atmosfērā, kas saistās ar maigumu, dalīšanos un ģimenes siltumu. Francisks mudināja neļauties komerciālo viltus Ziemassvētku vilinājumam, bet ļaut sevi apņemt Dieva tuvumam, šo svētku patiesajai gaisotnei, kas sasilda mūsu sirdi ar mūziku, dziesmām un skaistajām tradīcijām.
Visbeidzot, pāvests atgādināja, ka Dievs sevi atklāj nevis kā kādu, kurš ir augšā un dominē, bet kā to, kurš “pazemojas, kļūst mazs un nabags, lai kalpotu”. Tas nozīmē, ka, lai mēs Viņam līdzinātos, mums jāiet šis pazemības un kalpošanas ceļš. “Lai tie būtu īsti Ziemassvētki”, sacīja Francisks, “neaizmirsīsim sekojošo: Dievs atnāk, lai būtu ar mums, un prasa, lai mēs parūpētos par saviem brāļiem un māsām, sevišķi par vistrūcīgākajiem un visvājākajiem, kuriem pandēmijas dēļ pastāv briesmas tikt vēl vairāk atstumtiem. Jo tieši tādā veidā Jēzus ienāca pasaulē, un Betlēme mums to atgādina”.
