Piespiedu migrācija ir mūsdienu kauna traips
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Pāvesta Franciska šī gada 43. katehēzes centrālais temats bija migranti. To viņš aplūkoja Mateja evaņģēlija gaismā. Tajā lasām: “Kad viņi [Austrumu gudrie] bija aizgājuši, lūk, Kunga eņģelis parādījās Jāzepam sapnī, sacīdams: Celies, ņem Bērnu un Viņa Māti un bēdz uz Ēģipti, un paliec tur, kamēr es tev pateikšu, jo Hērods meklēs Bērnu, lai Viņu nonāvētu. Jāzeps, piecēlies naktī, ņēma Bērnu un Viņa Māti un devās uz Ēģipti, un tur palika līdz Hēroda nāvei” (Mt 2, 13-15).
Komentējot šo fragmentu, pāvests norādīja, ka Nācaretes Ģimene piedzīvoja pazemojumu, trūkumu, bailes un sāpes par to, ka bija spiesta atstāt savu zemi. “Daudzi mūsu brāļi un māsas joprojām ir spiesti piedzīvot tādu pašu netaisnību un ciešanas”, viņš sacīja. “Tā iemesls gandrīz vienmēr ir vareno virskundzība un agresija. Tas pats notika arī ar Jēzu”.
Pateicoties Svētās Ģimenes aizbēgšanai uz Ēģipti, tika izglābts Jēzus, bet diemžēl tas nepasargāja citus Betlēmes apkārtnes bērnus no drausmīgā slaktiņa, ko pastrādāja Hērods. Francisks norādīja, ka šeit sastopamies ar divām radikāli pretējām personām – nežēlīgo Hērodu un rūpju pilno un drosmīgo Jāzepu. Hērods grib domā tikai par savu varu, viņš grib glābt savu ādu, un to dara kā tirāns. Šādi tirāni ir arī šodien. Viņiem citi nerūp. Tos, kuri viņiem traucē, viņi iznīcina. Viņiem interesē tikai sava vara. Tas notika agrāk un tas notiek arī šodien – uzsvēra pāvests.
Jāzeps ir Hēroda pretstats – turpināja Svētais tēvs. Vispirms viņš tiek dēvēts par “taisnīgu vīru” (Mt 1, 19). (Savukārt, Hērods ir diktators.) Jāzeps drosmīgi izpilda eņģeļa pavēles. Mēs varam iedomāties, ar kādām grūtībām viņam bija jāsastopas gan ceļojuma laikā, gan dzīvojot svešā zemē. Viņš drosme atklājas arī tad, kad viņš atkal paklausa eņģelim un atgriežas uz dzīvi Nācaretē. (sal. Mt 2, 19-23).
Būtu maldīgi, ja domātu, ka drosme ir tikai varonīgu cilvēku tikums – norādīja pāvests. Patiesībā drosme ir vajadzīga katram savā ikdienas dzīvē. Mums visiem jābūt drosmīgiem. Mums vajag drosmi, lai pārvarētu dažādas ikdienas dzīves grūtības. Drosme ir sinonīms vārdam “stiprums”, kas kopā ar taisnīgumu, gudrību un mērenību veido cilvēciskos jeb tā sauktos “kardinālos” tikumus.
Ko mēs varam mācīties no svētā Jāzepa? Tā ir taisnība, ka mūsu dzīvē vienmēr būs grūtības. To priekšā mēs varam justies apdraudēti, nobijušies – skaidroja pāvests. Taču ne jau izvelkot no sevis to sliktāko – kā to darīja Hērods – mēs tās pārvarēsim, bet – rīkojoties kā Jāzeps, kurš stājās pretī bailēm ar drosmi un uzticējās Dieva Providencei. Francisks norādīja, ka šodien jālūdzas par visiem migrantiem un vajātajiem, un visiem dažādu sarežģīto apstākļu upuriem – vai tie būtu politiskie, vēsturiskie vai personiskās dzīves apstākļi.
“Padomāsim par daudziem karu upuriem, kuri grib aizbēgt no savas dzimtenes, bet nevar to izdarīt”, mudināja pāvests. “Padomāsim par migrantiem, kuri sāk ceļu, kas ved uz brīvību, bet no kuriem daudzi iet bojā ceļā vai jūrā; padomāsim par Jēzu bēgošā Jāzepa un Marija rokās un saskatīsim Viņā katru mūsdienu migrantu.” Svētais tēvs piebilda, ka tā ir realitāte, kuras priekšā nedrīkstam aizvērt acis. Migrācija ir mūsdienu cilvēces sociālais kauna traips – viņš uzsvēra.
Katehēzes mācību Francisks noslēdza ar lūgšanu uz svēto Jāzepu:
Svētais Jāzep, tu, kurš piedzīvoji tās ciešanas, kādas piedzīvo tas, kurš ir spiests bēgt, tu, kurš biji spiests bēgt, lai izglābtu savu visdārgāko cilvēku dzīvību, sargā visus, kuri bēg karu, naida, bada dēļ. Atbalsti viņus viņu grūtībās, stiprini viņus cerībā un dari, lai tie sastaptu viesmīlību un solidaritāti. Vadi viņu soļus un atver to sirdis, kuri var viņiem palīdzēt. Āmen.
