Meklēt

No iemīlēšanās uz nobriedušu mīlestību – vēstījums laulātajiem

Trešdienas, 1. decembra, vispārējās audiences laikā pāvests turpināja katehēžu ciklu par svēto Jāzepu. Svētie Raksti runā par viņu kā “taisnīgu vīru”, ar kuru “bija saderināta Marija”. Francisks pievērsās šiem diviem aspektiem, dodams kādu pamācību īpaši visiem saderinātajiem un jaunlaulātajiem.

Jānis Evertovskis – Vatikāns

“Bet ar Jēzus Kristus dzimšanu bija tā: kad Viņa māte Marija tika saderināta ar Jāzepu”, lasām Evaņģēlijā, “iekams viņi sagāja kopā, izrādījās, ka viņa savās miesās ieņēmusi no Svētā Gara. Bet Jāzeps, viņas vīrs, būdams taisnīgs un negribēdams viņai neslavu celt, gribēja viņu slepeni atstāt” (Mt 1, 18-19).

Pirms komentēt šo fragmentu, pāvests norādīja, ka šādi Bībelē ietvertie stāsti mums sniedzu visu, kas ir būtiski nepieciešams mūsu ticībai un kristīgajai dzīvei. Bībelē ietvertie Evaņģēliji ir Dieva Vārds. Matejs sauc Jāzepu par “taisnīgu” vīru, jo tanī laikā bija tā: ja, pirms pāris sagāja dzīvot kopā, līgava izrādījās esam neuzticīga vai ieņēma bērnu, līgavainis varēja viņu nosūdzēt, un viņam tas bija jādara – skaidroja Francisks. Saskaņā ar Vecās Derības likumu, šādas sievietes varēja nomētāt ar akmeņiem (sal. Atk 22, 20-21). Vēlāk praksē šis likums gan tika mīkstināts un līgavainim bija jāiesniedz šķiršanās raksts, kas uz sievieti atstāja negatīvas konsekvences. Pat ja viņa netika nomētāta, tomēr saņēma sodu.

Taču Jāzeps bija taisnīgs. Viņš to nedarīja. Tā kā Jāzeps mīlēja Mariju, viņš gribēja ne tikai izpildīt likumu, bet arī pasargāt viņu no negoda. Viņš nolēma viņu atstāt klusām, lai nepakļautu viņu publiskam pazemojumam. Jāzeps bija svēts cilvēks – atzina pāvests. Mēs, turpretī, tiklīdz uzzinām par otru kaut ko skandalozu, sliktu, uzreiz gribam to izpļāpāt. Jāzeps stāvēja klusu. Taču kamēr viņš tā domāja, viņam parādījās eņģelis un aicināja nebaidīties ņemt Mariju par savu līgavu, jo bērns, kas no viņas piedzims, ir no Svētā Gara. Viņš atpestīs savu tautu no tās grēkiem (sal. Mt 1, 20-21).

Dievs Jāzepam sapnī atklāj kaut ko vairāk par viņa paša taisnīgumu – turpināja Francisks. Katram no mums savā dzīvē ir svarīgi izkopt taisnīgumu un reizē apzināties, ka mums visu laiku ir vajadzīga Dieva palīdzība – viņš sacīja. Tas ir svarīgi, lai mēs paplašinātu savus apvāršņus un paskatītos uz dzīvi no cita, daudz plašāka, skatu punkta. Bieži vien mēs jūtamies notikušā gūstekņi: “Paskat, kas ar mani notika!”. Un paliekam ieslodzīti sliktajā, kas ar mums atgadījās.

“Taču tieši situācijās, kas mums sākotnēji šķiet dramatiskas, slēpjas Providence, kas laika gaitā iegūst formu un izgaismo arī reiz piedzīvotās sāpes.”

Mums ir kārdinājums noslēgties savās sāpēs, domās par slikto, kas ar mums atgadījās. Un tas nav labi – atgādināja Svētais tēvs. Tas tevi noved skumjās un sarūgtinājumā. Dzīvot ar sarūgtinātu sirdi ir ļoti nesmuki.

Turpinājumā pāvests pievērsās kādai citētā Evaņģēlija stāsta detaļai, ko bieži vien atstājam novārtā. Marijai un Jāzepam droši vien bija savi nākotnes sapņi un plāni. Šķiet, ka Dievs iejaucas pavisam neparedzēti. Viņi, kaut arī sākumā ar grūtībām, tomēr atver savas sirdis jaunajai realitātei, kas paveras viņu priekšā.

“Dārgie brāļi un māsas”, sacīja Francisks, “bieži vien mūsu dzīve nav tāda, kādu to bijām iedomājušies. Īpaši tas attiecas uz mīlestības attiecībām, uz emocionālajām saitēm. Mums ir grūti pāriet no iemīlēšanās loģikas uz nobriedušas mīlestības loģiku. Un ir jāpāriet no iemīlēšanās uz nobriedušu mīlestību. Jūs, jaunlaulātie, padomājiet par to labi!”

Svētais tēvs skaidroja, ka mīlēt nenozīmē pieprasīt, lai otrs cilvēks vai dzīve atbilstu mūsu iedomām. Īsta mīlestība ir saistīta ar izvēli. Mīlēt nozīmē pilnīgi brīvi uzņemties atbildību par tādu dzīvi, kāda tā mūsu priekšā paveras. Tāpēc Jāzeps sniedz mums svarīgu mācību. Viņš izvēlas Mariju “ar atvērtām acīm”. Varētu teikt, “ar visiem riskiem”. Jāzeps mūs māca pieņemt dzīvi tādu, kāda tā ir. Dievs iesaistās un Jāzeps paklausa. Viņš rīkojas tā, kā Kunga eņģelis viņam pavēl. Viņš pieņem Mariju. Saderināto mīlestība ir romantiska. Laulātajiem savā mīlestībā ik dienas jāiet uz priekšu. Ikdienas dzīve, darbs, bērni, kas dzimst… Dažreiz šī romantiskā noskaņa kaut kur pazūd. Taču tas nenozīmē, ka pazūd arī mīlestība. Mīlestība nobriest.

“Bet ziniet, tēvs, mēs dažreiz strīdamies…”. Uz šo iebildumu pāvests atbildēja: “Tas notiek jau kopš Ādama un Ievas laikiem līdz pat šodienai”. Laulāto strīdi ir viņu “dienišķā maize”. “Vai tad nedrīkst strīdēties?” – “Drīkst. Es nesaku, ka to vajag darīt, bet – to var darīt”. “Tēvs, dažreiz paceļam arī balsi…”. – “Gadās”. “Un dažreiz lido trauki”. – “Gadās”, atbildēja pāvests. Taču ko darīt, lai ar to nekaitētu savai laulības dzīvei? – viņš jautāja un piekodināja, sakot: “Paklausieties labi! Nekad nebeidziet dienu, neizlīguši mieru! Ziniet kāpēc? Tāpēc, ka aukstais karš, kas turpinās nākošajā dienā, ir ļoti bīstams. Tāpēc pirms iet gulēt, ir jāsalīgst miers.” Svētais tēvs piebilda, ka tas laulātajiem palīdzēs viņu laulības dzīvē. “Pāreja no iemīlēšanās uz nobriedušu mīlestību ir prasīga izvēle,” viņš atzina, “bet mums jāiet šo ceļu”.

Katehēzes mācību pāvests noslēdza ar lūgšanu uz svēto Jāzepu:

Svētais Jāzep, tu, kurš ar brīvu sirdi mīlēji Mariju un atteicies no savām iedomām, atvēlot vietu īstenībai, palīdzi katram no mums ļauties Dieva pārsteigumiem un pieņemt dzīvi nevis kā kaut ko neparedzētu, no kā būtu jāsargājas, bet kā noslēpumu, kurā apslēpts patiesais prieks. Sagādā visiem kristīgajiem saderinātajiem prieku un stingru noteiktību, taču palīdzi viņiem vienmēr saglabāt apziņu, ka mīlestība ir iespējama tikai pateicoties žēlsirdībai un piedošanai. Āmen.

Vispārējās audiences laikā pāvests atgādināja, ka 1. decembrī iekrīt Pasaules AIDS diena. Tā ir izdevība pieminēt šīs slimības skartos cilvēkus – īpaši zemēs, kur tiem nav pieejas nepieciešamajai aprūpei. Šajā sakarā Francisks mudināja sabiedrību būt solidārai un strādāt pie tā, lai nodrošinātu šiem cilvēkiem vienlīdzīgu un efektīvu medicīnas aprūpi.

Noslēgumā Svētais tēvs arī atgādināja, ka rīt, 2. decembrī, dosies uz Kipru un pēc tam uz Grieķiju. Tas būs ceļojums pie apustuļu ticības un brālības starp dažādu konfesiju kristiešiem avotiem – viņš sacīja. Reizē, apmeklējot Lesbas salu, viņam būs iespēja tuvoties ievainotajai cilvēces daļai, tas ir, migrantiem, kuri meklē cerību. Pāvests aicināja visus ticīgos pavadīt viņu šajā ceļā ar savām lūgšanām.

01 decembris 2021, 14:38

Jaunākās audiences

Lasīt visu >