Svētais Jāzeps – savstarpējo attiecību veidošanas paraugs

Tā kā tuvojas noslēgumam sv. Jāzepa gads, arī šīs trešdienas, 24. novembra, katehēzē pāvests pievērsās viņa personībai, tas ir, Jēzus audžutēva un Vissvētākās Jaunavas Marijas līgavaiņa lomai pestīšanas vēsturē. Viņš aicināja mūsdienu cilvēkus būt “sava brāļa sargiem” un veidot savstarpējās attiecības pēc svētā Jāzepa parauga.

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Evaņģēliji runā par Jēzu kā “Jāzepa dēlu” vai “galdnieka dēlu”. Francisks norādīja, ka Matejs un Lūkass, stāstot par Jēzus bērnību, nozīmīgu vietu ierāda Jāzepa lomai. Abi iepazīstina lasītāju ar “ģenealoģiju”, lai tādā veidā izceltu Jēzus vēsturisko aspektu. Matejs, vēršoties īpaši pie jūdu kristiešiem, sāk ar Ābrahamu un nonāk pie Jāzepa, kuru dēvē par “Marijas līgavaini, no kura piedzima Jēzus, ko sauc par Kristu (Mt 1, 16). Turpretī Lūkass aizsniedzas līdz pat Ādamam, arī saucot Jēzu par “Jāzepa dēlu”, taču ar vienu piebildi: “kā mēdza domāt” (Lk 3, 23). Tātad, abi evaņģēlisti mums stāda priekšā Jāzepu kā īstu Jēzus tēvu, pat ja viņš nebija Viņa bioloģiskais tēvs. Ar Jāzepa starpniecību Jēzus piepilda Dieva nospraustās derības ar cilvēku un pestīšanas vēsturi.

Matejs palīdz mums saprast, ka Jāzepa tēlam, pat ja tas šķiet diskrēts un sekundārs, piemīt centrāla loma pestīšanas vēsturē – turpināja pāvests. Pats Jāzeps netiecas būt pamanīts. Ja tā padomājam, “mūsu dzīves tiek vienkāršu cilvēku austas un atbalstītas – visbiežāk aizmirstu -, kuri neparādās avīžu un žurnālu virsrakstos (…). Cik daudz tēvu, māšu, vectēvu un vecmāmiņu, skolotāju ar maziem ikdienas žestiem parāda mūsu bērniem, kā pārvarēt un uzveikt krīzi, pielāgojot ieradumus, paceļot skatienu un mudinot viņus lūgties. Cik daudz cilvēku lūdzas, uzupurējas un aizlūdz visu labā” (apust. vēstule Patris corde, 1). Citējis savas apustuliskās vēstules Patris corde fragmentu, Francisks piebilda, ka tādā veidā visi varam atrast svētajā Jāzepā diskrētas klātbūtnes vīru, aizbildni, atbalstu un ceļvedi visās mūsu grūtībās. Viņš atgādina, ka visi, kuri šķietami atrodas sekundārā plānā, īstenībā spēlē neaizvietojamu lomu pestīšanas vēsturē. Tie ir vienkāršie cilvēki, kuri mūs atbalsta ar savām lūgšanām, priekšzīmīgo dzīvi un pamācībām.

Lūkass savā evaņģēlijā runā par Jāzepu kā Jēzus un Marijas sargātāju. Tāpēc viņš ir arī “Baznīcas sargātājs”. Viņš turpina pildīt šo uzdevumu no debesīm. “Neaizmirstiet, ka Jāzeps arī šodien sargā Baznīcu”, atgādināja pāvests. “Un sargājot Baznīcu, viņš turpina sargāt ‘Bērnu un Viņa Māti’”. Jāzeps atklāj, ka mēs esam aicināti justies savu brāļu sargi (sal. Rad 4, 9), sargāt tos, kuri atrodas mums līdzās, kurus Kungs mums uztic caur dažādiem dzīves apstākļiem. Francisks uzsvēra, ka Jāzeps parāda mūsdienu sabiedrībai to, cik svarīgas ir cilvēciskās saites. Evaņģēlijā tiek ietverts Jēzus ciltskoks ne tikai teoloģisku apsvērumu dēļ, bet jo īpaši tādēļ, lai katram no mums atgādinātu, ka mūsu dzīve sastāv no saitēm. Mēs esam saistīti ar saviem priekštečiem un tiem, kuri dzīvo mums līdzās. Dieva Dēls, nākot pasaulē, izvēlējās saišu ceļu. Viņš neieradās ar burvju mājienu, bet gāja vēsturisko ceļu, ko ejam mēs visi.

"Dārgie brāļi un māsas", teica pāvests, "es domāju par tiem daudziem cilvēkiem, kuriem ir grūti no jauna atrast viņu dzīvei svarīgās saites, kā rezultātā tie lej asaras, jūtas vieni, un tiem pietrūkst spēka un drosmes iet uz priekšu. Es gribu noslēgt ar lūgšanu, kas palīdzētu viņiem un mums visiem atrast svētajā Jāzepā sabiedroto, draugu un atbalstu".

“Svētais Jāzep, tu, kas sargāji saikni ar Mariju un Jāzepu”, lūdzās Francisks, “palīdzi mums savā dzīvē rūpēties par attiecībām. Lai neviens nepiedzīvo pamestības sajūtu, kas rodas no vientulības. Lai ikviens izlīgst ar savu pagātni, ar tiem, kuri dzīvoja pirms tam, un lai pat pieļautajās kļūdās saskata Providences darbību un to, ka ļaunumam nepieder pēdējais vārds. Esi draugs tiem, kuriem klājas visgrūtāk, un tāpat kā tu grūtību brīžos atbalstīji Mariju un Jēzu, tā atbalsti arī mūs mūsu ceļā. Āmen”.

24 novembris 2021, 12:55

Jaunākās audiences

Lasīt visu >