Pietiek ar mazu glāstu, lai slimnieka diena kļūtu gaišāka

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Šajā mēneša pirmajā piektdienā Svētā tēva pārdomu temats bija “Jēzus Sirds”. Homīlijā viņš izcēla trīs tās aspektus. Pāvests norādīja, ka Kristus Sirds vispirms saistās ar atmiņām. Atminēties nozīmē “no jauna pievērsties sirdij, no sirds atgriezties” – viņš skaidroja, aplūkojot itāļu vārdu “ri-cordare”. Pie kā Jēzus Sirds liek mums atgriezties? Pie tā, ko Viņš mūsu labā ir darījis. Jēzus Sirds ir Dieva “žēlsirdības kompendijs”. Mēs esam aicināti paturēt prātā Kunga labestību. Bez tam mēs esam aicināti atcerēties arī visus tos, kuri mūs mīlēja, par mums rūpējās un palīdzēja mums augt. Šajā kontekstā Francisks pateicās visiem, kuri šajā slimnīcā šī gada jūlijā aprūpēja viņu pašu, kad viņš tur atradās, lai veiktu operāciju.

Pēc tam Romas bīskaps norādīja, ka Jēzus Sirds dziedina mūsu atmiņu. Tā mums atgādina, ka, lai kas arī mums dzīvē notiktu, mēs esam mīlēti. “Jā, mēs esam mīlētas būtnes, bērni, kurus Tēvs mīl vienmēr un visur, brāļi, par kuriem pukst Kristus Sirds”, uzsvēra pāvests. Katru reizi, kad rūpīgi iedziļināmies šīs Sirds nodomos, mēs ieraugām, ka esam “iesakņojušies un nostiprināti mīlestībā” (Ef 3, 17). Tāpēc mēs esam aicināti izkopt šīs atmiņas, kas nostiprinās tad, kad esam uz “Tu” ar Kungu, un jo īpaši tad, kad adorācijā ļaujam Viņam mūs uzlūkot un mīlēt.

Pāvests aicināja izkopt šo atmiņu mākslu arī savā starpā, tas ir, paturot savu gara acu priekšā sastaptās sejas, saņemtos smaidus, labos vārdus. Tās ir mīlestības atmiņas, kurām vērts pievērsties īpaši vakarā, varbūt pēc garās dienas slimnīcā, universitātē, darbā. Cik svarīgas ir šādas atmiņas slimnīcās! – uzsvēra Francisks. Tās var padarīt slimā dienu gaišāku. Brālīgs vārds, smaids, mazs glāsts – tās ir atmiņas, kas dziedina sirdi. “Neaizmirsīsim atmiņu terapiju!” – viņš piekodināja.

Turpinājumā pāvests pievērsās Jēzus Sirds otrajai iezīmei, kas ir karstā mīlestība. Kristus Sirds nesaistās tikai ar dievbijību ar mērķi mazliet sajust iekšēju siltumu vai ar skaistu svētbildīti, kuru uzlūkojot rosās dievbijīgas jūtas. Nē, tā ir saistīta ar karstu mīlestību. Pietiek palasīt Evaņģēliju, lai redzētu, ka tā ir mīlestības ievainotā Sirds, kas mūsu dēļ pie krusta tika caurdurta. Vissvētākā Jēzus Sirds ir “ciešanu ikona”. Tā parāda, cik lielas ciešanas maksāja mūsu atpestīšana. Šī Sirds ar lielu maigumu un sāpēm atklāj, ka Dievs mīl cilvēku ar lielu mīlestību. Dievu raksturo tuvība, līdzjūtība, maigums. Svētais tēvs atgādināja, ka, ja mēs gribam patiesi mīlēt Dievu, mums karsti jāmīl katrs cilvēks. Mums ir īpaši jāmīl tie, kuri piedzīvo to, ko piedzīvoja pats Jēzus: sāpes, pamestību, atraidījumu. Kalpojot cietošajiem, mēs iepriecinām paša Jēzus Sirdi. “Lūgsim žēlastību karsti mīlēt cilvēkus, kuri cieš, būt dedzīgiem kalpošanā, lai Baznīcai, pirms kaut ko teikt, būtu sirds, kas pukst mīlestībā”, sacīja pāvests.

Trešā Jēzus Sirds īpašība ir mierinājums. Tas ir spēks, kas nāk nevis no mums, bet no tā, kurš ir kopā ar mums, tas ir, no Jēzus, kas ir “Dievs ar mums”. Viņš nes mums mierinājumu un drosmi dažādās grūtībās. Tas ir ļoti svarīgi šajā pandēmijas laikā – norādīja Francisks. Jēzus Sirds pukst mūsu labā, visu laiku atkārtojot: “Esi drosmīgs, esi drosmīgs, nebaidies, es esamu šeit!”

“Esi droša, māsa, esi drošs, brāli, neļaujies mazdūšībai!” – sacīja pāvests. “Kungs, tavs Dievs, ir lielāks par visu slikto, kas ar tevi notiek, Viņš ņem tevi pie rokas un glāsta. Viņš ir tev tuvu, Viņš ir līdzjūtīgs, maigs. Viņš ir tavs mierinājums”.

Šīs trīs dimensijas mums palīdzēs palūkoties uz realitāti caur Jēzus Sirds lieluma prizmu. Tad izmainīsies perspektīva, izmainīsies mūsu skatījums uz dzīvi, jo, kā saka svētais Pāvils, mēs būsim iepazinuši “Kristus mīlestību, kas pārsniedz ikvienu pazīšanu” (Ef 3, 19). Svētais tēvs mudināja lūgt no Jēzus Sirds žēlastību pašiem būt spējīgiem citam citu mierināt, kā arī atbalstīt citam citu, palīdzēt, kopā virzīties uz priekšu. Tas ir svarīgi veselības aprūpes laukā, īpaši tas ir svarīgi, kā viņš sacīja, “katoliskās” veselības aprūpes nākotnei.

Piebildīsim, ka Džemelli klīnikas universitātes Medicīnas un Ķirurģijas fakultāte tika nodibināta 1961. gada 5. novembrī. To atklāja pāvests Jānis XXIII.