Pāvests: Kristus ir Karalis, kas dāvā brīvību
Silvija Krivteža - Vatikāns
Uzrunā pirms lūgšanas «Kunga eņģelis» Svētais tēvs skaidroja Jāņa evaņģēlija 18. nodaļu.
Dārgie brāļi un māsas!
Pēdējā liturģiskā gada svētdienā Evaņģēlijā izcelts Jēzus apliecinājums: «Es esmu Ķēniņš» (Jņ 18,37). Šie vārdi tiek izteikti Pilāta priekšā, brīdī, kad pūlis kliedz, pieprasot notiesāt Viņu uz nāvi. Jēzus saka: «Es esmu Ķēniņš», un pūlis pieprasa Viņa nāvi. Lūk, kāds kontrasts! – teica pāvests. Ir pienākusi izšķirošā stunda. Dzīves laikā Jēzus nevēlējās, lai cilvēki Viņu atzītu par ķēniņu. Vērts atcerēties Viņa veikto maizes un zivju pavairošanas brīnumu, pēc kura Jēzus tūlīt devās projām, lai lūgtos.
Jēzus valdīšana atšķiras no šīs pasaules valdīšanas – uzsvēra pāvests. «Mana valstība – Viņš saka Pilātam – nav no šīs pasaules» (Jņ 18,36). Kristus nav nācis valdīt, bet kalpot. Viņš nenāca ar varas zīmēm, bet ar zīmju varu. Viņš nenēsā karaliskas drānas, bet kails karājas pie krusta. Virs galvas piesists dēlis, uz kura Jēzus ir nosaukts par Ķēniņu. Viņa karaliskums ir pāri cilvēku sapratnes robežām. Mēs varam teikt, ka Jēzus nav karalis kā citi, bet ir karalis citiem. Padomāsim par to, aicināja pāvests. Kristus stāv Pilāta priekšā, apgalvo, ka ir Ķēniņš, un to dara brīdī, kad pūlis vēršas pret Viņu. Vēl pavisam nesen ļaudis sekoja un slavēja Viņu, tagad pieprasa Viņa nāvi. Jēzus parāda, ka ir pilnīgi brīvs no šīs zemes godības un slavas. Vai mēs gribam līdzināties Viņam? Vai mēs spējam savaldīt savu tieksmi būt centrā, citu apjūsmoti un novērtēti? Vai mums ir svarīgāk saņemt aplausus, vai arī klusi veikt savu kristīgo kalpojumu? Kas ir svarīgāk? Padomāsim par to, vēlreiz aicināja Svētais tēvs.
Turpinot uzrunu, Francisks skaidroja, ka Jēzus ne tikai pats izvairās no šīs zemes godības, bet arī padara brīvas un neatkarīgas to cilvēku sirdis, kas seko Viņam. «Dārgie brāļi un māsas, – turpināja pāvests. – Kristus mūs atbrīvo no padotības ļaunumam. Viņa valstība ir atbrīvojoša, tajā nav nekā, kas mūs apspiestu. Katru mācekli Viņš uzskata par draugu, nevis padoto. Jēzus, neskatoties uz to, ka ir lielāks pār visiem valdniekiem, nevelk atšķirtības līnijas starp sevi un cilvēkiem.» Jēzus vēlas, lai mēs būtu brāļi, ar kuriem dalīties priekā. Sekojot Viņam mēs iegūstam patieso cieņu. Kristus negrib nospiestus, pakalpīgus, bet gan brīvus cilvēkus. Kur dzimst Jēzus brīvība? – jautāja Francisks. To atklāsim, vēlreiz pārdomājot Pilāta priekšā teiktos vārdus: «Es esmu Kēniņš. Tāpēc esmu dzimis un tāpēc pasaulē nācis, lai apliecinātu patiesību» (Jņ 18,37).
Jēzus brīvība nāk no patiesības. «Patiesība darīs jūs brīvus» (Jņ 8,32). Taču Jēzus patiesība nav ideja, nav kaut kas abstrakts. Jēzus patiesība ir realitāte. Tas ir Viņš, kas veido patiesību mūsu sirdīs, atbrīvo mūs no izlikšanās un maldiem, kuros esam sapinušies. Tikai kopā ar Jēzu mēs kļūstam patiesi. Kristieša dzīve nav teātra izrāde, kurā varam uzvilkt sev vispiemērotākās maskas. Ja ļausim Jēzum valdīt mūsu sirdīs, tad būsim atbrīvoti no liekulības, viltus un divkosības. Labākais pierādījums tam, ka Kristus ir mūsu Karalis, ir cenšanās atmest visu, kas piesārņo dzīvi, padarot to necaurredzamu un skumīgu. Protams, vienmēr ir jārēķinās ar saviem ierobežojumiem un trūkumiem, jo mēs visi esam grēcinieki. Cilvēks, pieņemot Jēzus valdīšanu, nekļūst samaitāts, nepatiess. Viņš nedzīvo dubultu dzīvi. Lai Dievmāte palīdz mums katru dienu meklēt Jēzu, mūsu Karali, kurš atbrīvo mūs no šīs zemes verdzības jūga, – noslēdzot uzrunu, teica pāvests.
Pēc lūgšanas «Kunga eņģelis» Francisks uzsvēra, ka Kristus Karaļa svētkos pirmo reizi tiek svinēta Pasaules Jauniešu diena diecēzes ietvaros. Tāpēc kopā ar viņu bija divi jaunieši, kuri pārstāvēja visus Romas jauniešus. Pāvests sirsnīgi apsveica Romas diecēzes jauniešus, vēlot, lai viņi apzinātos savu piederību Baznīcai un aktīvi iesaistītos tās misijā. Svētais tēvs pateicās par viņu klātbūtni un aicināja neaizmirst, ka valdīt nozīmē kalpot. Šie vārdi tika atkārtoti vairākas reizes.
Pāvests atgādināja, ka svētdien tika atzīmēta Starptautiskā zvejas diena. Viņš apsveica zvejniekus un apliecināja, ka lūdzas par tiem, kuri strādā un dzīvo smagos apstākļos. Pāvests uzmundrināja Stella Maris kapelānus un brīvprātīgos rūpēties par zvejniekiem un viņu ģimenēm.
Svētdien lūgšanā tika pieminēti arī tie cilvēki, kuri gājuši bojā ceļu satiksmes negadījumos. Pāvests mudināja ANO īstenot iniciatīvas attiecībā uz lielākas ieroču tirdzniecības kontroles ieviešanu.
Francisks atgādināja, ka sestdien Katovicē, Polijā, altāru godā tika paaugstināts priesteris Jans Maha, kuru nacisti naidā pret ticību nogalināja 1942. gadā. Dievā priesteris atrada spēku veikt savas dzīves krustaceļu. Lai viņa moceklība ir cerības un miera sēkla mūsdienu sabiedrībā! – vēlēja pāvests, aicinot sveikt jauno svētīgo ar aplausiem.
Tikšanās noslēgumā Svētais tēvs sveica Romas ticīgos un svētceļniekus no daudzām valstīm, īpaši no Polijas un Amerikas Savienotajām Valstīm. Viņš apsveica arī Bragas, Portugālē, arhidiecēzes skautu grupu un Romā dzīvojošos ekvadoriāņus, kas svin Jaunavas Marijas De El Kvinčes svētkus. Novēlējis visiem jauku svētdienu, pāvests, kā ierasti, aicināja neaizmirst lūgties par viņu.
