Meklēt

Pāvests Lesbas salā 2016. gada 16. aprīlī Pāvests Lesbas salā 2016. gada 16. aprīlī 

Francisks uzrunā Kipras un Grieķijas iedzīvotājus

Tuvojoties pāvesta Franciska apustuliskajam ceļojumam uz Kipru un Grieķiju, Svētais tēvs ierakstīja šo zemju iedzīvotājiem adresētu video vēstījumu. Viņš apliecina, ka dodas turp kā svētceļnieks, un aicina visus pavadīt viņu šajā ceļā ar savām lūgšanām.

Jānis Evertovskis – Vatikāns

“Dārgie Kipras un Grieķijas brāļi un māsas, kaliméra sas (labdien)!” iesāk pāvests. “Atlikušas dažas dienas līdz mēs satiksimies, un es gatavojos doties kā svētceļnieks uz jūsu brīnišķīgajām vēstures, kultūras un Evaņģēlija svētītajām zemēm! Es dodos ar prieku, tieši Evaņģēlija vārdā, pirmo izcilo misionāru, īpaši apustuļa Pāvila un Barnabas pēdās.”

Francisks atzīst, ka ir skaisti atgriezties pie aizsākumiem, un Baznīcai tas ir svarīgi, lai atkal atrastu Evaņģēlija prieku. Viņš norāda, ka tas būs “svētceļojums pie avotiem” – pie brālības avotiem, Eiropas senajiem avotiem, cilvēcības avotiem.

“Tiekoties ar jums, es varēšu remdēt slāpes pie brālības avotiem”, saka Svētais tēvs, norādot, ka tie ir ļoti vērtīgi, un atgādina, ka tikko ir iesācies sinodālais process. “Es ļoti un ar lielu pietāti ilgojos pēc ‘sinodālās žēlastības’, apustuliskās brālības”. Pāvests runā par satikšanos ar vietējo pareizticīgo Baznīcu vadītājiem – Hrizostomu un Hieronimu. “Man, kā brālim ticībā, būs tā žēlastība, ka jūs mani uzņemsiet, kā arī žēlastība satikties ar jums miera Kunga vārdā.” Svētais tēvs apliecina, ka dodas arī pie katoļticīgajiem brāļiem un māsām, kas šajās zemēs ir mazākumā.

Pāvests dodas pie Eiropas senajiem avotiem. “Kipra ir Svētās Zemes atvase kontinentā”, viņš saka. “Grieķija – klasiskās kultūras tēvija”. Eiropa ir saistīta ar Vidusjūru, pateicoties kurai izplatījās Evaņģēlijs un attīstījās lielās civilizācijas. Jūra, ko Francisks latīniski sauc par “mare nostrum” (mūsu jūru), savieno daudzas zemes un sauc mūs, lai mēs kuģotu kopā, nešķeltos un neietu katrs uz savu pusi, īpaši šajā laikā, kad notiek cīņa ar pandēmiju un ir ļoti jūtama klimata pārmaiņu krīze.

Jūra mums atgādina, ka mūsu kopā sadzīvošana ir atkarīga no tā, kā mēs cits citu savstarpēji pieņemam – turpina Svētais tēvs un pateicas visiem, kuri jau labu laiku strādā pie šīs viņa vizītes sagatavošanas. Viņš apliecina, ka domā arī par tiem, kuri bēg no kariem un nabadzības, pietauvojas Eiropas krastos un neatrod viesmīlību, kuri tiek sagaidīti naidīgi un pat izmantoti. “Tās ir mūsu māsas un mūsu brāļi”, uzsver pāvests. “Cik daudzi no viņiem jūrā pazaudēja dzīvību! Šodien ‘mūsu jūra’, Vidusjūra, ir liela kapsēta”.

Visbeidzot, kā svētceļnieks pie cilvēcības avotiem, Francisks ieradīsies arī Lesbas salā. Viņš saka, ka tur ieradīsies ar pārliecību, ka kopīgās dzīves avoti atkal kļūs mutuļojoši tikai brālībā un integrācijā. Cita ceļa nav.

Svētais tēvs apliecina, ka ar nepacietību gaida brīdi, kad varēs satikties. “Ne tikai ar katoļiem, bet ar visiem!” viņš uzsver, norādot, ka izlūdz pār visiem Visaugstā Dieva svētību un jau tagad noliek Viņa priekšā visu šo cilvēku gaidas, raizes un cerības. “Na íste pánda kalá (Lai jums vienmēr sokas labi)!”

Atgādinām, ka pāvesta 35. apustuliskais ceļojums sākies 2. decembrī un noslēgsies 6. decembrī. Pirmās divas dienas viņš apmeklēs Kipru.

27 novembris 2021, 13:37