Meklēt

Svētais Jāzeps māca ieraudzīt to, kas patiešām ir būtisks

Trešdien, 17. novembrī, vispārējās audiences laikā, kas notika Pāvila VI zālē, Vatikānā, pāvests iesāka jaunu katehēžu ciklu, veltītu universālās Baznīcas aizbildnim svētajam Jāzepam. Francisks stādīja mums viņu priekšā kā atbalstu, mierinājumu un pavadoni.

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Šī gada 8. decembrī noslēgsies pāvesta pasludinātais Svētā Jāzepa gads. Iesākot uzrunu, Francisks atgādināja, ka 1870. gada 8. decembrī pāvests Pijs IX pasludināja svēto Jāzepu par universālās Baznīcas aizbildni. Atzīmējot šī svarīgā notikuma 150. gadskārtu, 2020. gada noslēgumā iznāca apustuliskā vēstule “Patris corde” (Ar Tēva sirdi) un turpmākais gads tika veltīts svētajam Jāzepam. Kā nekad agrāk Jāzeps šajā globālās krīzes laikā var būt mūsu atbalsts, mierinājums un pavadonis – uzsvēra Svētais tēvs un paskaidroja, ka tāpēc nolēma viņam veltīt savu katehēžu ciklu, cerot, ka tas palīdzēs mums labāk sekot viņa dzīves piemēram.

Pāvests paskaidroja, ka vārds “Jāzeps” tulkojumā no ebreju valodas nozīmē “Lai Dievs pavairo, lai Dievs palīdz augt”. Jāzeps ir ticības pilns vīrs. Viņš tic Dievam, Viņa Apredzībai. Kā to apraksta Evaņģēlijs, visā, ko Jāzeps dara, viņš vadās no pārliecības, ka Dievs “liek pieaugt”, “palielina”, “vairo”, “pievieno”, tas ir, Dievs turpina īstenot savu pestīšanas plānu. Šajā ziņā Jāzeps no Nācaretes lielā mērā līdzinās Ēģiptes Jāzepam.

Svēto Jāzepu varam izprast labāk, pievēršoties arī ar viņa dzīvi saistītajām ģeogrāfiskajām vietām – Betlēmei un Nācaretei. Vecajā Derībā Betlēmes pilsēta tiek saukta par Beth Lechem, kas nozīmē “Maizes nams”. Savukārt tulkojumā no arābu valodas Betlēme nozīmē “Gaļas māja” (iespējams tāpēc, ka tās apvidū bija lieli aitu un kazu ganāmpulki). Ne velti, Jēzum piedzimstot, gani bija pirmie šī notikuma liecinieki. Norādes uz maizi un gaļu ved pie Euharistijas noslēpuma. Jēzus ir dzīvā Maize, kas nākusi no debesīm (sal. Jņ 6, 51). Viņš par sevi teiks: “Kas ēd manu Miesu un dzer manas Asinis, tam ir mūžīgā dzīvība” (Jņ 6, 54). Bībelē lasām, ka no Betlēmes nāks tas, kurš valdīs pār Izraēli (sal. Mi 5, 1.2-3.4).

“Patiešām, Dieva Dēls par savas iemiesošanās vietu izvēlas nevis Jeruzalemi, bet Betlēmi un Nācareti – divus nomales ciematus, kas atradās tālu no uzmanības centra un tā laika varas”, turpināja Francisks. “Un tomēr Jeruzaleme bija Kunga mīlētā pilsēta, ‘svētā pilsēta’, ko Dievs bija izvēlējis sev par mājvietu.”

Lūk, tāpēc Betlēmes un Nācaretes izvēle mums atklāj, ka Dievs mīl perifērijas un nomales. Jēzus piedzima nevis Jeruzalemē, bet perifērijā un perifērijā pavadīja savu dzīvi (līdz 30 gadu vecumam), kur tāpat kā Jāzeps strādāja par galdnieku. Jēzus dod priekšroku perifērijām. Neņemt to nopietni vērā nozīmē neņemt nopietni vērā Evaņģēliju un visu, ko Dievs dara – norādīja pāvests. Dievs turpina atklāties ģeogrāfiskajās un eksistences perifērijās.

Kungs visu laiku neredzami darbojas perifērijās – arī mūsu dvēselē, mūsu dvēseles un jūtu perifērijās; varbūt tādu jūtu, no kurām paši kaunamies, perifērijās; Kungs tur ir, lai mums palīdzētu iet uz priekšu. Kungs turpina atklāties perifērijās – gan ģeogrāfiskajās, gan eksistenciālajās perifērijās.

Francisks piebilda, ka Jēzus meklē īpaši grēciniekus. Viņš dodas uz viņu mājām, sarunājas ar viņiem, aicina viņus atgriezties. Tāpēc Viņš saņem pārmetumus. Jēzus ēd kopā ar grēciniekiem, iet pie slimajiem, izsalkušajiem un nabagiem. Jēzus iet uz perifērijām.

“Un tam vajadzētu mums kalpot par lielu iedrošinājumu. Kungs pazīst mūsu sirds perifērijas, mūsu dvēseles perifērijas, mūsu sabiedrības, mūsu pilsētas, mūsu ģimenes perifērijas, tas ir, to tumšāko pusi, ko mēs varbūt kaunamies rādīt.”

Šajā ziņā toreizējā sabiedrība daudz neatšķīrās no mūsējās – atzina Francisks. Arī šodien ir centrs un ir perifērija. Baznīca zina, ka tā ir aicināta sludināt Labo vēsti, sākot no perifērijām. Jāzeps, kurš ir Nācaretes galdnieks un kurš uzticas Dievam, atgādina Baznīcai, lai tā pievērstu savu skatienu tam, ko pasaule apzināti ignorē. “Šodien Jāzeps mums māca”, uzsvēra Svētais tēvs, “skatīties ne tik daudz uz to, ko cildina pasaule, bet skatīties uz nostūriem, ēnām, perifērijām, uz to, ko pasaule nevēlas [redzēt]”. Šajā ziņā Jāzeps ir “būtiskā skolotājs”. Viņš mūs aicina saskatīt un novērtēt to, kas patiešām ir vērtīgs.

“Šodien es gribu adresēt vēsti visiem, kuri dzīvo visaizmirstākajās ģeogrāfiskajās perifērijās vai kuri dzīvo atstumtībā”, sacīja pāvests. “Lai svētajā Jāzepā jūs atrastu liecinieku un aizstāvi, uz kuru raudzīties”. Noslēgumā Francisks nolasīja kādu lūgšanu, kas, kā viņš teica, ir “tapusi mājās”, bet “nākusi no sirds”:

Svētais Jāzep,

tu, kas vienmēr paļāvies uz Dievu

un pieņēmi lēmumus,

viņa gādības vadīts,

māci mūs ne tik daudz rēķināties ar saviem plāniem,

cik ar Viņa mīlestības nodomu.

Tu, kas nāc no perifērijām,

palīdzi mums pagriezt savu skatu

un dot priekšroku tam, ko pasaule atmet un nostumj malā.

Mierini tos, kuri jūtas vieni,

un atbalsti tos, kuri klusi iesaistās

dzīvības un cilvēka cieņas aizstāvēšanas labā. Āmen.

17 novembris 2021, 12:01

Jaunākās audiences

Lasīt visu >