BBC izskanējis pāvesta audiovēstījums par klimatu
Inese Šteinerte - Vatikāns
“Mēs esam pazaudējuši savas drošības izjūtu un piedzīvojam bezspēcību un kontroles zudumu pār savu dzīvi,” saka Francisks. Lūk, kā viņš turpina situācijas aprakstu un kādus risinājumus piedāvā:
“Mēs aizvien vairāk atskāršam, ka esam trausli un pat bailīgi, ka esam ierauti “krīžu” virknē veselības aizsardzības, vides, pārtikas un ekonomikas jomās, nemaz jau nerunājot par sociālo, humanitāro un ētisko krīzi. Šīs visas krīzes ir dziļi saistītas savā starpā. Tās liecina par tuvojošos “lielo vētru”, kas var saraut saites, kuras kopā satur mūsu sabiedrību Dieva radības ietvaros.
Katra krīze prasa skatījumu, spēju nospraust plānus un tos nekavējoties īstenot, pārdomāt par pasaules nākotni, mūsu kopējo namu, un pārvērtēt mūsu kopīgo mērķi. Šīs krīzes liek pieņemt lēmumus, radikālus lēmumus, ko izdarīt ne vienmēr ir viegli. Tai pašā laikā, grūtību brīži, kādi ir šie, dāvā arī iespējas, iespējas, kuras nedrīkstam palaist garām.
Šo krīžu priekšā varam nodoties izolācijai, protekcionismam un ekspluatācijai. Taču, varam saskatīt tajās arī īstu izdevību kaut ko mainīt, atgriezties un ne tikai garīgā ziņā vien. Šī pēdējā pieeja var vest mūs pretim gaišākam apvārsnim. Tomēr, to panākt var vienīgi ar atjaunotu dalītas atbildības pret mūsu pasauli izjūtu, ar efektīvu solidaritāti, kas balstās uz taisnīgumu, ar mūsu kopīgā likteņa izjūtu un ar cilvēku ģimenes vienotības atzīšanu Dieva plānā pasaulei.
Tas viss nozīmē milzīgu kultūras izaicinājumu. Tas nozīmē, dot priekšroku kopējam labumam un prasa mainīt perspektīvu, izveidot jaunu skatījumu, kurā katras cilvēciskas personas cieņa tagad un nākotnē vadīs mūsu domāšanas un rīcības ceļus.
Vissvarīgākā mācība, ko varam gūt no šīm krīzēm, ir vajadzība “celt kopā”, tā, lai vairāk nebūtu robežu, barjeru un politisko sienu, aiz kurām slēpties. Kā visi to zinām, mēs nevaram iziet no krīzes vieni paši, bez citiem.”
Pāvests atgādina, ka pirms neilga laika, 4. oktobrī, viņš tikās ar reliģiju līderiem un zinātniekiem, lai parakstītu Vienotu Apelāciju, kurā mudinātu sevi un politiskos līderus rīkoties atbildīgākā un neatlaidīgākā veidā. Francisku iespaidojis kāda klātesošā zinātnieka teiktais “Ja lietas turpināsies tādā pašā garā, tad pēc 50 gadiem manai mazmeitai būs jādzīvo pasaulē, kurā dzīvot nebūs iespējams”.
Pāvests aicina to nepieļaut. Audiovēstījumā, kas izskanēja ar Britu raidsabiedrības BBC starpniecību, viņš teica:
“Ir būtiski, lai katrs no mums sniegtu savu devumu šai neatliekamajā virziena maiņā, būdams savas ticības un garīguma atbalstīts. Vienotajā Apelācijā mēs runājām par nepieciešamību strādāt atbildīgi, attīstot “rūpju kultūru” par mūsu kopējo namu, kā arī par pašiem, un nenogurstoši strādāt arī, lai izskaustu “konfliktu sēklas: alkatību, vienaldzību, ignoranci, bailes, netaisnību, nedrošību un vardarbību”.
Cilvēces rīcībā nekad iepriekš nav bijis tik daudz līdzekļu šī mērķa sasniegšanai. Politisko lēmumu pieņēmēji, kuri tiksies COP26 konferencē Glāzgovā, tiek sasaukti, lai sniegtu efektīvas atbildes uz pašreizējo ekoloģisko krīzi un šai ziņā dāvātu konkrētu cerību nākamajām paaudzēm. Ir svarīgi atgādināt, ka mēs katrs – lai kas un kur mēs nebūtu, varam spēlēt savu lomu, mainot mūsu kolektīvo atbildi uz vēl nepieredzētiem klimatisko izmaiņu draudiem un mūsu kopējā nama degradāciju”.
