Atšķirīgais cilvēkos nedrīkst kļūt par iemeslu viņu diskriminācijai
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Francisks atzina, ka Baznīcā un pasaulē daudzi mazie un trauslie cilvēki joprojām tiek aizmirsti un atstumti. Viņš mudināja klātesošos būt par cerības zīmi ģimenēm, kurās ir bērni ar īpašām vajadzībām, lai šīs ģimenes nenoslēgtos izmisumā. Asociācija “Ticība un gaisma” izveidojās pagājušā gadsimta 70. gados Francijā. Svētais tēvs iedrošināja tās locekļus viņu misijā. “Svētais Gars iedvesmoja kaut kā tāda rašanos, ko neviens nebija paredzējis”, viņš sacīja, “tas ir, jūsu kopienu rašanos, kurās jūs svinat prieku, izlīgšanu un savstarpēju vienotību. Tādā veidā augšāmcēlušā Kunga gaisma un spēks deva cerību daudziem cilvēkiem, kuri jutās izslēgti un atstumti, pie tam, dažreiz pat Baznīcā”. “Ticība un gaisma” daudzās zemēs visos piecos kontinentos atnesa “mīlestības un pieņemšanas vēsti”, kas ir Evaņģēlija vēsts kodols.
Turpinājumā pāvests norādīja uz asociācijas pravietisko raksturu. Viņš atzina, ka šī asociācija ir jo īpaši nozīmīga šodien, “lai cīnītos ar atmešanas kultūru un visiem atgādinātu, ka atšķirīgais ir bagātība un nekad nedrīkst kļūt par izslēgšanas un diskriminācijas iemeslu”. Kāda cita šīs organizācijas iezīme ir ekumenisms. “Tieši vistrauslākie cilvēki kļūst par izlīgšanas avotu, jo viņi mudina mūs visus stāties uz atgriešanās ceļa”.
Svētais tēvs iedrošināja asociācijas “Ticība un gaisma” kopienas vienmēr būt par “satikšanās, celšanas uz augšu un prieka vietām visiem tiem, kuri vēl jūtas marģinalizēti un pamesti”. Noslēgumā pāvests novēlēja, lai vienotības un draudzības gars palīdz vienmēr būt par izlīgšanas un miera instrumentiem – īpaši tur, kur valda konflikti un nesaskaņas.