Meklēt

Vatican News

Kristīgās ticības brīvība ir dinamiska

Trešdienas, 13. oktobra, vispārējās audiences laikā pāvests sniedza 11. katehēzes mācību par apustuļa Pāvila Vēstuli galatiešiem. Tās temats bija: “Kristīgā brīvība – atbrīvošanas universālais ieraugs”. Francisks uzsvēra, ka Kristus atnestā brīvība nav pretrunā ar dažādām kultūrām un tradīcijām, un norādīja, ka vienveidības jeb “viena kultūras modeļa” kārdinājuma dēļ evaņģelizācijā ir pieļautas daudzas kļūdas.

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Vēstulē galatiešiem svētais Pāvils māca, ka Jēzus ar savu nāvi un augšāmcelšanos atbrīvo mūs no grēka un nāves verdzības: “Kristus mūs atbrīvoja brīvībai! Esiet pastāvīgi un neļaujiet atkal ievest sevi verdzības jūgā! (…) Jūs, brāļi, esat aicināti brīvībai” (Gal 5, 1.13). Pāvests skaidroja, ka mēs esam brīvi, jo tikām atbrīvoti – nevis par maksu, bet pateicoties žēlastībai, pateicoties mīlestībai. “Mēs”, tas ir, katra tauta un katra kultūra. Lai iemantotu šo jauno – brīvo cilvēku stāvokli, ir vajadzīga “mīlestībā darbīga ticība” (Gal 5, 6). Runāt par ticību, ka esam atbrīvoti, un ticību uz Jēzu Kristu, kurš mūs atbrīvoja, nozīmē runāt par mīlestībā darbīgu ticību – uzsvēra Francisks.

Caur Kunga nāvi un augšāmcelšanos iegūtā brīvība nav pretrunā ar kultūrām un tradīcijām, ko esam pārmantojuši – turpināja Svētais tēvs. Viņš skaidroja, ka saskaņā ar apustuļa mācību, pieņemt ticību nenozīmē atteikties no kultūras un tradīcijas, bet tikai no tā, kas ir pretrunā ar Evaņģēlija novitāti un tīrību. Pateicoties Kristībai panāktā atbrīvošana, ļauj mums patiešām pilnā mērā iegūt Dieva bērnu cieņu, kā rezultātā mēs, aizvien stingri turoties pie savām kultūras saknēm, atveramies ticības universālismam. Ticība “ienāk” katrā kultūrā, atzīst tajā jau esošos patiesības iedīgļus, attīsta tos un ved uz pilnību.

Pāvests norādīja, ka šajā aicinājumā uz brīvību saskatām Evaņģēlija inkulturācijas patieso nozīmi jeb jēgu. Šī jēga pastāv Kristus Pestītāja sludināšanā, respektējot visu labo un patieso, kas ir kultūrās. Francisks atzina, ka tas nav viegli. Pastāv kārdinājums ar varu uzspiest savu skatījumu un viedokli, vienu kultūras modeli. Vienveidība kā regula nav nekas kristīgs. Vienotība – jā, bet vienveidība – nē. Šāda rīcība ir pretrunā ar kristīgo brīvību.

Svētais Pāvils mums piedāvā tādu brīvības vīziju, kas ir Kristus noslēpuma apgaismota un bagātināta vīzija. Un, saskaņā ar Vatikāna II koncila mācību, Kristus, iemiesojoties, savā veidā vienojās ar katru cilvēku (sal. Gaudium et spes, 22). Pāvests piebilda, ka tas nozīmē, ka runa ir nevis par vienveidību, bet dažādību, dažādību vienotībā. No tā izriet pienākums respektēt katra cilvēka kultūras izcelsmi. Baznīca pēc būtības ir atvērta visām tautām un kultūrām, ko arī izsaka jēdziens “katolisks”. Katoliska Baznīca nozīmē universāla, tas ir, atvērta visiem, jo Kristus piedzima, nomira un augšāmcēlās par visiem – skaidroja Francisks.

Kultūra nemitīgi mainās. Tāpēc ir jādomā, kā šajā straujo kultūras un tehnoloģisko pārmaiņu laikā sludināt Evaņģēliju. Ja mēs runāsim par ticību tā, kā to darījām iepriekšējos gadu simteņos, tad jaunās paaudzes mūs vairs nesapratīs – brīdināja pāvests. Kristīgās ticības brīvība norāda nevis uz statisku dzīves un kultūras redzējumu, bet uz dinamisku redzējumu – arī uz dinamisku tradīcijas redzējumu. Brīvība ir dāvana, ko esam aicināti sargāt, taču – esot nemitīgā ceļā. Mēs esam atbrīvoti no verdzības, lai virzītos uz brīvības pilnību. Svētais tēvs piebilda, ka tā ir lielā dāvana, ko mums atnesa Jēzus Kristus. Kungs mūs par brīvu atbrīvoja no verdzības un nostādīja uz ceļa, lai mēs virzītos uz pilnīgu brīvību.

13 oktobris 2021, 13:04

Jaunākās audiences

Lasīt visu >