Kontemplatīvā dzīve – Dieva dāvana Baznīcai

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Ja vien šai krīzei ir kaut kas labs – un tā noteikti ir –, tad tas ir tas, lai mēs atgrieztos pie būtiskā, nevis maldītos pa viltus drošību labirintiem – sacīja Svētais tēvs. Dažreiz tiek jautāts, kāda būs konsekrētās dzīves nākotne, un daži “pravieši”, kuri redz visu melnās krāsās, saka, ka tai būs īsa nākotne. Šajā sakarā pāvests piekodināja, ka šādas pesimistiskās vīzijas par konsekrēto dzīvi ir atmetamas tāpat kā tās, kas attiecas uz pašu Baznīcu, jo konsekrētā dzīve ir Baznīcas integrālā sastāvdaļa. “Tāpēc ir jāatmet kārdinājums uztraukties par izdzīvošanu”, viņš norādīja. “Drīzāk ir jādzīvo pilnīgi, pieņemot tagadnes žēlastību, tai skaitā ar visiem ar to saistītajiem riskiem”.

Pāvests atgādināja, ka karmelītu dzīve ir “kontemplatīva dzīve”. Tā ir dāvana, ko Gars dāvāja Baznīcai caur svēto Terēzi no Avilas un svēto Jāni no Krusta, un vēlāk caur pārējiem svētajiem karmelītiem un svētajām karmelītēm. Karmelīti, paliekot uzticīgi šai dāvanai, ar savu dzīvi atbild mūsdienu cilvēka slāpēm. Šīs slāpes savā būtībā ir nekas cits kā slāpes pēc Dieva, pēc mūžīgā. Šajā kontekstā Francisks mudināja karmelītus sargāties no “garīgā pasaulīguma”, kas, kā viņš norādīja, ir ļaunākais, kas var notikt ar Baznīcu, un būt uzticīgiem Evaņģēlijam un sava ordeņa harizmai.

“Draudzība ar Dievu nobriest klusumā, gara sakopotībā un Dieva Vārda klausīšanā”, sacīja pāvests, aicinot klātesošos sargāt šo draudzības ar Dievu uguni un izkopt brālības saites gan savā kopienā, gan esot misijā. Runa nav tikai par lūgšanu. Lūgšanai ir jākļūst par dzīvi. “Kontemplācija nav bēgšana no realitātes, bet – sirds atvēršana tam spēkam, kas patiesi pārveido pasauli, tas ir, Dieva mīlestībai”, atgādināja Francisks.