Pāvests prasa, lai ticīgie neuzskatītu sevi par eliti
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Šīs svētdienas Evaņģēlija fragmentā aprakstīta Jēzus saruna ar apustuli Jāni, kurš runā visu mācekļu vārdā (sal. Mk 9, 38-48). Tie redzēja, ka kāds Kunga vārdā izdzina ļaunos garus, un aizliedza viņam to darīt, jo nepiederēja viņu pulkam. Jēzus aicina nelikt šķēršļus tiem, kuri dara labu, jo jāīstenojas Dieva plānam. Pēc tam Viņš brīdina: tā vietā, lai cilvēkus šķirotu labajos un sliktajos, mēs visi esam aicināti būt nomodā pār savu sirdi, lai nepadotos ļaunumam un nekļūtu citiem par ieļaunojumu.
Francisks norādīja, ka Jēzus ar saviem vārdiem atklāj kādu kārdinājumu un sniedz ieteikumu. Runa ir par noslēgšanās sevī kārdinājumu. Mācekļi būtu gribējuši aizliegt darīt labu tikai tāpēc, ka tas, kurš to dara, nepieder viņu grupai. Viņi domā, ka tikai viņi vienīgie ir tiesīgi darboties Dieva valstības labā, ka ir vienīgie izvēlētie un ka citiem nav nekādu tiesību. Katras noslēgšanās rezultātā mēs turam pa gabalu to, kurš nedomā tā kā mēs – uzsvēra pāvests. Un tā ir daudzu vēsturē notikušo ļaunumu sakne. Tā rezultātā radās diktatūras un tika pastrādāti noziegumi pret tiem, kuri bija citādāki.
Turpinājumā Svētais tēvs atzīmēja, ka jāskatās, lai nenotiktu noslēgšanās arī Baznīcā, jo ļaunais gars, kurš ir šķēlējs, vienmēr raisa aizdomas, lai tikai šķeltu un izslēgtu. Viņš rīkojas viltīgi, un var notikt tā, kā notika ar šiem mācekļiem, kuri gribēja izslēgt pat to, kurš izdzina pašu sātanu.
Pāvests atzina, ka dažreiz arī mums, tā vietā, lai mēs būtu pazemīga un atvērta kopiena, ir kārdinājums turēt citus pa gabalu. Tā vietā, lai mēs ietu ar visiem kopā, mēs varam parādīt savu “ticīgo apliecību”: “es esmu ticīgais”, “es esmu katolis”, “es piederu šai vai citai asociācijai”…, bet citi, nabadziņi, nē. Tas ir grēks.
Pāvests mudināja lūgt žēlastību pārvarētu kārdinājumu tiesāt un šķirot. “Un lai Dievs mūs sargā no «ligzdas» mentalitātes, no turēšanās ‘ar visām četrām’ mazā grupā, kuras locekļi uzskata sevi par labajiem”. Francisks paskaidroja, ka tas var būt priesteris ar saviem vistuvākajiem ticīgajiem, tie var būt savā lokā noslēgušies pastorālie darbinieki, kuri sargājas, lai neviens tajā neiefiltrētos, tās var būt kādas kustības un asociācijas. Tādā veidā pastāv briesmas, ka kristīgās kopienas kļūst par separācijas, nevis vienotības vietām. Svētais Gars negrib noslēgtību. Viņš grib atvērtību. Viņš grib, lai kopienas būtu viesmīlīgas, kurās atrastos vieta visiem.
Visbeidzot, šīs dienas Evaņģēlijā saskatām arī kādu Jēzus ieteikumu. Tā vietā, lai mēs visu un visus tiesātu, mums jābūt uzmanīgiem ar sevi. Pastāv briesmas būt nelokāmiem pret citiem un vaļīgiem pret sevi. Un Jēzus mūs aicina neielaisties darīšanās ar ļauno. Ja kaut kas tevī kļūst par iemeslu grēkam, nocērt to, tas ir, apstājies, padomā, mazliet labojies, bet neieļauno! Šai ziņā Jēzus ir radikāls, prasīgs – atzina pāvests, norādot, ka Kungs tā rīkojas mūsu labā. Viņš ir kā labs ārsts. Katrs griezums kalpo tam, lai augtu un nestu mīlestības augļus. Svētais tēvs mūs aicināja pajautāt, kas manī ir tāds, kas nesaskan ar Evaņģēliju. Kas konkrēti ir tāds, ko Jēzus grib, lai es izgriežu no savas dzīves? “Lūgsim Bezvainīgo Jaunavu, lai Viņa mums palīdz būt viesmīlīgiem pret citiem un nomodā pār sevi”, mudināja Francisks.
