Pāvests atzīst darba apustules varonīgi praktizētos tikumus
Silvija Krivteža - Vatikāns
Anele Roze Godecka dzimusi 1861. gada 13. septembrī Korčevas ciematā, netālu no Tveras, Krievijā, poļu aristokrātu ģimenē. Viņa bija guberņas ārsta Jana Godecka un Natālijas Kunegundas Bahtistas vecākā meita. Mācījusies cara Nikolaja vārdā nosauktajā pedagoģiskajā institūtā Maskavā, ko pabeidza 1882. gadā ar Sudraba Krustu un divkāršu diplomu, kas ļāva viņai pildīt audzinātājas un skolotājas pienākumus.
Pēc tēva nāves viņa devās uz Viļņu, kur apmetās Pilsudsku mājās. Ģenerāļa Jozefa Pilsudska filozofisko uzskatu ietekmē Anele gandrīz zaudēja ticību. Viņas atgriešanās ceļš sākās pēc grēksūdzes pie Viļņas Garīgā semināra profesora Jana Laboka. 1887. gada 29. septembrī pēc viņa ieteikuma Anele iestājās Jēzus Sirds kalpoņu kongregācijā. Taču 1888. gadā, tiekoties ar kapucīnu tēvu Honorātu Kozminski Zakročimā, viņa saņēma citu uzdevumu – palīdzēt dibināt jaunu kongregāciju, kas uzņemtos rūpes par fabrikās strādājošam jaunietēm. Pēc smagas garīgās cīņas, sirdsapziņas vadīta, viņa nolēma veltīt savu dzīvi darbam ar strādniecēm.
1888. gada 4. oktobrī Anele Roze Godecka uzsāka noviciātu jaunajā Bezvainīgās Marijas Sirds mazo māsu kongregācijā, ko vadīja līdz 1921. gada 1. aprīlim. Viņa mudināja māsas kļūt par darba apustulēm strādnieku vidū. Sešus gadus viņa bija tēva Honorāta sekretāre, jo prata franču un krievu valodas. Anele Roze nomira svētuma slavā 1937. gada 13. oktobrī Čenstohovā.
Par aktīvu apustulisko un karitatīvo darbību tā laika Polijas prezidents Ignāts Mosciskis viņai pēc nāves piešķīra Nopelnu Zelta Krustu. Mātes Anelas Rozes Godeckas beatifikācijas process sākās 1994. gada 19. septembrī. Latvijā māsas darbojas kopš 1897. gada. Bezvainīgās Jaunavas Marijas Sirds mazo māsu aicinājums ir veltīt savu dzīvi kristīgo vērtību nostiprināšanai sabiedrībā, īpaši strādājošo vidē. Šo uzdevumu māsas cenšas īstenot, lūdzoties, sniedzot kristīgas dzīves liecību, rūpējoties par citu cilvēku garīgajām vajadzībām. Māsas aktīvi iesaistās apustuliskajā darbībā: katehizē bērnus un jauniešus, strādā skolās un slimnīcās, veic nepieciešamos pakalpojumus draudzēs.
Baznīca drīzumā beatificēs vācu jezuītu tēvu Johanesu Filipu Jeningenu, kurš miris mocekļa nāvē 1704. gada 8. februārī, un desmit Svētās Elizabetes kongregācijas māsas, kuras tika nogalinātas 1945. gadā Polijā.
