Meklēt

Vatican News

Dieva liecinieks nedzīvo ar maskām

Svēto apustuļu Pētera un Pāvila svētku dienas Evaņģēlijā (sal. Mt 16, 13-19) Kungs uzdod mācekļiem izšķirošu jautājumu: “Bet par ko jūs mani uzskatāt?” Uzrunājot uz lūgšanu “Kunga eņģelis” 29. jūnijā Svētā Pētera laukumā sapulcējušos ticīgos, pāvests norādīja, ka šo izšķirošo jautājumu Jēzus atkārto arī šodien.

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Kungs arī mums šodien jautā: “Kas es tev esmu?”. Kas es esmu tev, kas pieņēmi ticību, bet kuram joprojām ir bail manā Vārdā doties dziļumā? Kas es esmu tev, kas jau sen esi kristietis, bet, iegrimis rutīnā, esi pazaudējis pirmo mīlestību? Kas es esmu tev, kurš piedzīvo grūtības un kuru vajag sapurināt, lai varētu atkal atsperties? Jēzus jautā: “Kas es tev esmu?”. Svētais tēvs aicināja mūs visus šodien atbildēt Viņam, taču darīt to no sirds.

Pirms uzdot šo jautājumu, Jēzus saviem mācekļiem uzdeva kādu citu jautājumu: “Par ko ļaudis mani uzskata?” Tā bija aptauja, lai uzzinātu, kādi bija viedokļi par Viņu, taču slava Jēzum neinteresēja. Francisks skaidroja, ka Jēzus uzdeva šo jautājumu, lai norādītu uz kādu atšķirību, kas ir būtiska kristīgās dzīves atšķirība. 

Daži cilvēki apstājas pie pirmā jautājuma, pie viedokļiem, un runā par Jēzu; citi, turpretī, runā ar Jēzu, veido ar Viņu ciešas attiecības un sper izšķirošu soli. Jēzum   interesē tas, lai mēs ierādītu Viņam centrālo vietu savās domās, lai Viņš būtu visu mūsu pieķeršanos atskaites punkts, lai Viņš būtu mūsu dzīves mīlestība. Viņam neinteresē, ko mēs par Viņu domājam, kādi ir mūsu viedokļi par Viņu. Viņam interesē mūsu mīlestība – atgādināja Svētais tēvs.

Svētie, kurus šodien svinam, veica šo pāreju un kļuva par lieciniekiem – turpināja pāvests. Viņi nebija Jēzus apbrīnotāji, bet bija Viņa atdarinātāji. Viņi nebija skatītāji, bet bija Evaņģēlija galvenie varoņi. Pēteris nerunāja par misiju, bet bija cilvēku zvejnieks; Pāvils nerakstīja smalkas grāmatas, bet laikā, kad ceļoja un liecināja, vēstulēs izklāstīja piedzīvoto. Viņi abi veltīja savu dzīvi Kungam un brāļiem. Un viņi mūs izaicina – norādīja Francisks. Viņi mūs izaicina, jo mums pastāv risks apstāties pie pirmā jautājuma – pie viedokļiem, cēlām idejām, teikt skaistus vārdus, bet nekad neiesaistīties.

“Cik gan bieži, piemēram, mēs sakām, ka gribētu, lai Baznīca būtu uzticīgāka Evaņģēlijam, atrastos tuvāk tautai, būtu pravietiskāka un misionārāka, bet paši beigu beigās neko konkrētu nedarām! Skumji redzēt, ka daudzi runā, komentē un diskutē, bet maz ir to, kuri liecina.”

Liecinieki nemaldās vārdu labirintos, bet nes augļus. Viņi nežēlojas par citiem un pasauli, bet sāk ar sevi – uzsvēra Svētais tēvs. Viņi mums atgādina, ka Dievs ir nevis pierādāms, bet atklājams, nevis sludināms ar skaļiem saukļiem, bet liecināms ar piemēru. 

Raugoties uz Pētera un Pāvila dzīvi, var tomēr rasties iebildums – atzina pāvests. Viņi bija liecinieki, bet ne vienmēr – priekšzīme. Pēteris noliedza Jēzu, bet Pāvils vajāja kristiešus. Tomēr galvenais ir tas, ka viņi liecināja arī par saviem kritieniem. Svētais Pēteris varēja evaņģēlistiem pateikt, lai tie neko neraksta par viņa kļūdām. Taču, nē, Evaņģēlijos viss tiek par viņu kļūdām atklāts skaidri un gaiši. Arī Pāvils savās vēstulēs runā par savām kļūdām un vājībām.

Lūk, ar ko sāk liecinieks – ar patiesību par sevi, ar cīņām ar sevi, savu divkosību un neīstumu. Ja mēs necenšamies spodrināt savu tēlu, bet esam patiesi Viņa un cilvēku priekšā, tad Kungs ar mūsu starpniecību var darīt lielas lietas – uzsvēra pāvests. “Par ko tu mani uzskati?” – tas ir jautājums, ko šodien Kungs uzdod katram no mums. Tas ir jautājums, kas liek mums iedziļināties sevī. Ar savu liecinieku Pētera un Pāvila starpniecību Viņš mūs mudina nomest savas maskas, beigt meklēt attaisnojumus un atmest savu remdenumu un viduvējību. Lai šajā ziņā mums palīdz Vissvētākā Jaunava Marija, Apustuļu Karaliene. Lai viņa iededz mūsos vēlmi liecināt par Jēzu – novēlēja Francisks.

29 jūnijs 2021, 12:45

L’Angelus è una preghiera recitata in ricordo del Mistero perenne dell’Incarnazione tre volte al giorno: alle 6 della mattina, a mezzogiorno e alla sera verso le 18, momento nel quale viene suonata la campana dell’Angelus. Il nome Angelus deriva dal primo versetto della preghiera – Angelus Domini nuntiavit Mariae – che consiste nella lettura breve di tre semplici testi che vertono sull’Incarnazione di Gesù Cristo e la recita di tre Ave Maria. Questa preghiera è recitata dal Papa a Piazza San Pietro a mezzogiorno la domenica e nelle Solennità. Prima della recita dell’Angelus, il Pontefice tiene anche un breve discorso prendendo spunto dalle Letture del giorno. Seguono i saluti ai pellegrini.
Dalla Pasqua fino a Pentecoste, al posto dell’Angelus viene recitato il Regina Coeli, che è una preghiera in ricordo della Risurrezione di Gesù Cristo, al termine della quale viene recitato il Gloria per tre volte.

Pēdējie 'Kunga eņģelis'

Lasīt visu >