Meklēt

Svētais Gars darbojas katrā Baznīcas laikmetā

Trešdienas, 23. jūnija, vispārējās audiences laikā pāvests Francisks iesāka jaunu katehēžu ciklu. Šoreiz viņš pārdomāja dažus apustuļa Pāvila Vēstules galatiešiem tematus. Svētais tēvs pastāstīja, ka tikko saticis kādu ģimeni, kurai ir jāmācās latviešu valoda, jo tā dodas misijā. Neskatoties uz svelmi, audience notika Svētā Damaza pagalmā, Vatikānā. Tajā piedalījās aptuveni pieci tūkstoši svētceļnieku no daudzām valstīm.

S. Krivteža, J. Evertovskis – Vatikāns

Iesākot uzrunu, Francisks izteica cerību, ka daudzās iepriekšējās lūgšanai veltītās katehēzes būs mums palīdzējušas lūgties mazliet labāk un mazliet vairāk. Runājot par Vēstuli galatiešiem, viņš vispirms norādīja, ka tā ir ļoti svarīga, pat izšķiroša vēstule, ne tikai lai labāk iepazītu apustuli Pāvilu, bet jo īpaši, lai patiešām dziļi izprastu dažus viņa traktētos argumentus un tādējādi atklātu Evaņģēlija skaistumu. Tajā mēs atrodam daudzus viņa autobiogrāfiskos datus, kas ļauj mums iepazīties ar viņa atgriešanos un lēmumu veltīt savu dzīvi kalpošanai Jēzum Kristum. Bez tam viņš aplūko dažus ticībai ļoti svarīgus tematus, piemēram, jautājumu par brīvību, žēlastību un kristīgo dzīves veidu. Tie ir ārkārtīgi aktuāli jautājumi, jo skar daudzus Baznīcas dzīves aspektus mūsdienās. Svētais tēvs atzina, ka tā ir ļoti aktuāla vēstule. Šķiet, ka tā būtu rakstīta mūsdienu cilvēkiem.

Pirmā lieta, ko varam saskatīt šajā vēstulē, ir milzīgais evaņģelizācijas darbs. Pāvils vēršas pie Galatijas kristiešiem, kurus viņš apmeklēja vismaz divas reizes. Pāvests norādīja, ka mēs gan nezinām, par kuru ģeogrāfisko zonu ir runa, ne arī nevaram precīzi pateikt, tieši kad vēstule tika uzrakstīta. Mēs zinām, ka galatieši bija sena ķeltu tauta, kas beigu beigās bija apmetusies plašajā Antālijas reģionā, kur šodien atrodas Turcijas galvaspilsēta Ankara.

Pāvils pasaka tikai to, ka slimības dēļ bija spiests apstāties šajā reģionā (sal. Gal 4, 13). Svētais Lūkass Apustuļu darbu grāmatā sniedz kādu garīgāku pamatojumu. Viņš raksta: “Bet Frīģijas un Galatijas zemē viņi nepalika, jo Svētais Gars neļāva viņiem sludināt vārdu Āzijā” (Apd 16, 6). Šie abi fakti nav pretrunā – sacīja Francisks. Tie drīzāk atklāj, ka evaņģelizācija ne vienmēr ir atkarīga no mūsu gribas un mūsu plāniem. Tā prasa atvērtību un gatavību iet neparedzētu ceļu. Turpinājumā pāvests pieminēja kādu ģimeni, kas dodas misijā.

“Jūsu vidū ir kāda ģimene, kas ar mani sasveicinājās. Viņi saka, ka viņiem ir jāiemācās latviešu un vēl kāda valoda, jo dodas misijā uz šīm zemēm. Gars arī šodien dod daudzus misionārus, kuri atstāj savu dzimteni un dodas misijā uz citu zemi.”

Atgriežoties pie apustuļa Pāvila, Francisks norādīja, ka viņš sava misiju darba laikā pa visu Galatijas apgabalu nodibināja vairākas mazas kopienas. Kad viņš ieradās kādā pilsētā, viņš nesāka ar lielas katedrāles būvniecību. Pāvils veidoja mazas kopienas, kas kļuva par ieraugu mūsdienu kristīgajai kultūrai. Un šīs mazās kopienas auga un gāja uz priekšu. Šī pastorālā metode tiek piekopta arī šodien misiju apgabalos. Svētais tēvs arī pastāstīja, ka pagājušajā nedēļā saņēmis vēstuli no kāda misionāra Papua Jaungvinejā. Šis misionārs sludina Evaņģēliju džungļos – cilvēkiem, kuri vispār neko nezina, kas ir Jēzus Kristus. “Tas ir skaisti!” – piebilda pāvests. “Sākt ar mazu kopienu veidošanu. Arī šodien šī metode ir pirmās evaņģelizācijas metode.”

Pēc tam, kad Pāvils nodibina šīs Baznīcas, viņš pamana, ka ticīgajiem draud lielas briesmas. Viņu vidū iefiltrējās daži no jūdaisma pārgājušie kristieši, kuri ar viltu sāka izplatīt apustuļa mācībai pretējas teorijas un noniecināt viņu pašu. Viņi mēģināja iznīcināt apustuļa autoritāti. Tā notiek vienmēr – norādīja Francisks. Kā redzam, tā ir sena metode. Daži nāk kā vienīgie patiesības īpašnieki un, apmelojot, mēģina nonicināt citu paveikto darbu. Dažreiz arī mūsdienu draudzēs vai diecēzēs uzrodas tādi, kuri mēģina diskreditēt prāvestu vai bīskapu. Tas ir ļaunā gara ceļš. Šie ļaudis nevis ceļ, bet šķeļ.

Tā rezultātā galatieši piedzīvo krīzi un neziņu. Ko viņiem darīt? Klausīt Pāvilu vai šos jaunos sludinātājus? Mēs viegli varam iedomāties viņu nedrošību. Jēzus iepazīšana un ieticēšana caur Kunga nāvi un augšāmcelšanos paveiktajam pestīšanas darbam – tas viņiem patiešām bija jauns dzīves sākums, brīvības sākums. Galatieši bija uzsākuši ceļu, kas tos beidzot veda uz brīvību. Tāpēc, dzirdot jaunos sludinātājus, viņi apjuka un nezināja, kā rīkoties un ko klausīt. Pāvests atzina, ka ļoti līdzīgi notiek arī šodien. 

Arī šodien netrūkst sludinātāju, kuri, īpaši izmantojot jaunos komunikācijas līdzekļus, var kopienās ienest nemieru. Viņi nāk vispirms nevis kā tie, kuri sludina Evaņģēliju, Dievu, kas Krustā sistajā un Augšāmcēlušajā Jēzū mīl cilvēku, bet kā tādi, kuri uzstājīgi sludina, ka ir vienīgie un īstie “patiesības sargātāji”, un ar spēku apgalvo, ka īstā kristietība ir tā, kurai pieder viņi. Tie grib iestāstīt, ka, lai nepazaudētu īsto ticību, ir jāatgriežas pie noteiktām pagātnes formām. Tas būtu vienīgais risinājums šodienas krīzei. Arī šodien pastāv kārdinājums palikt turamies pie dažām pagātnes tradīcijām.

Kā varam atpazīt šādus cilvēkus? Francisks paskaidroja, ka viena no viņu iezīmēm ir lielā stingrība. Evaņģēlija vēsts ir brīvības un prieka vēsts, taču šie ļaudis šai ziņā ir cieti. Pēc viņu uzskatiem, ir jādara to un to… Tādēļ, lai saskatītu savu īsto ceļu, mēs esam aicināti ieklausīties apustuļa Pāvila Vēstulē galatiešiem izklāstītajā mācībā. Ceļš, ko norāda apustulis, ir brīvības ceļš. Tas ir Krustā sistā un Augšāmcēlušā Jēzus vienmēr jaunais ceļš. Tas ir sludināšanas ceļš, kas ejams pazemībā un brālībā – sacīja pāvests, piebilstot, ka jaunie sludinātāji nezina, kas ir pazemība un brālība. Tas ir lēnprātīgas paļāvības un paklausības ceļš. Jaunie sludinātāji nezina, kas ir lēnprātība un paklausība. Taču šis lēnprātības un paklausības ceļš ved tālāk pārliecībā, ka Svētais Gars darbojas katrā Baznīcas laikmetā. Galu galā ticība Svētā Gara klātbūtnei Baznīcā mūs ved uz priekšu un mūs izglābs – katehēzes noslēgumā sacīja pāvests.

Vispārējās audiences dalībnieku vidū bija arī “zirnekļcilvēks” – entuziasma pilns brīvprātīgais, kurš cenšas uzmundrināt slimos bērnus slimnīcās. Sveicot poļu svētceļniekus, pāvests izteica savu visdziļāko līdzjūtību Nove Bjales pilsētas iedzīvotājiem, kuri postošā ugunsgrēkā zaudēja mājas un iedzīvi. Viņiem palīdz Polijas Caritas un citas labdarības institūcijas. 

Vispārējā audience
Vispārējā audience
23 jūnijs 2021, 12:20

Jaunākās audiences

Lasīt visu >