Saskatīsim Dieva klātbūtni savā dzīvē un uzticēsimies Viņam

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Šai dienai veltītajā Evaņģēlija fragmentā dzirdam divas līdzības – par zemē iesēto sēklu, kura uzdīgst un izaug, sējējam nezinot, un nes augļus, un par sinepju graudu, kas ir mazākā no visām sēklām. Jēzus Dieva valstību salīdzina ar šīm sēklām. Francisks norādīja, ka Jēzus runā vienkāršā valodā, izmantojot piemērus no ikdienas dzīves. Tādā veidā Kungs mums atklāj, ka arī ikdiena, kas dažreiz liekas esam pelēka un saistās ar dažādām grūtībām, ir Dieva apslēptās klātbūtnes piepildīta, proti, tai ir jēga un nozīme. Tāpēc mums jāskatās vērīgi, lai visur saskatītu Dievu.

Vismazākā no sēklām – sinepju graudiņš – izaug par lielu koku (sal. Mk 4, 31-32). Tā dara Dievs – turpināja Svētais tēvs. Dažreiz mēs, aizņemti ar darbiem, visu laiku skrienam un nepamanām, kā Kungs darbojas pasaulē. Taču Dievs darbojas – viņš uzsvēra. Arī mūsu labo darbu sēkla var šķist maziņa, tomēr viss, kas ir labs, pieder Dievam un tāpēc lēnām un pazemīgi nes augļus. Mums jāpatur prātā, ka labais vienmēr vairojas pazemīgā, apslēptā, bieži vien neredzamā veidā. 

Dārgie brāļi un māsas, ar šo līdzību Jēzus grib mūs piepildīt ar paļāvību – sacīja pāvests. Daudzās dzīves situācijās mums var gadīties ļauties mazdūšībai, jo redzam, ka labais, salīdzinot ar ļaunā šķietamo spēku, ir trausls. Un, konstatējot, ka esam pūlējušies, bet rezultātu nav, ka šķietami nekad nekas nemainās, mēs varam iekrist mazdūšībā un ļauties, ka tā mūs “paralizē”. Evaņģēlijs prasa, lai mēs paskatāmies uz sevi un realitāti ar jaunu skatienu; tas pieprasa plašāku skatienu, kas sniegtos tālāk, īpaši pāri šķietamībai, un atklātu Dieva klātbūtni, kas kā pazemīga mīlestība vienmēr darbojas gan mūsu dzīves, gan arī vēstures augsnē. Tā ir mūsu paļāvība. Tas mums dod spēku katru dienu pacietīgi iet uz priekšu un sēt labo, kas nesīs augļus.

Noslēgumā Francisks atzina, ka neuzticēšanās nezāles var iezagties arī Baznīcā – īpaši, kad redzam ticības krīzi un piedzīvojam dažādu plānu un iniciatīvu izgāšanos. Taču nekad neaizmirsīsim, ka sēšanas rezultāti nav atkarīgi no mūsu spējām; tie ir atkarīgi no Dieva darbības – atgādināja pāvests. Mums pienākas sēt, un sēt ar mīlestību, ar neatlaidību un pacietību. Taču sēklas spēks ir dievišķs spēks. Lai cik sausa liktos zeme, kurā iekrīt sēkla, ar Dievu mēs varam vienmēr cerēt uz jauniem dzinumiem.

Pāvests lūdzās, lai pazemīgā Dieva kalpone Vissvētākā Jaunava Marija māca mūs saskatīt, ar kādu varenību Dievs darbojas mazās lietās un uzvarēt mazdūšības kārdinājumu. Ik dienas uzticēsimies Viņam! – mudināja Francisks.