Vatican News
Pāvests Francisks Pāvests Francisks 

Pāvests: Mīlēt nozīmē kalpot, nevis kontrolēt

9. maija pusdienlaikā pāvests Francisks uzrunāja Svētā Pētera laukumā sapulcējušos ticīgos un skaitīja lūgšanu "Debesu Karaliene".

Silvija Krivteža - Vatikāns

Skaidrojot Lieldienu laika sestajai svētdienai paredzēto Svēto Rakstu lasījumu, pāvests aicināja ticīgos stiprināt mīlestību pret Dievu. Jēzus, sevi salīdzinājis ar vīna koku un mūs ar tā zariem, parāda augli, ko nes tie, kas paliek vienoti ar Viņu. Šis auglis ir mīlestība. Pāvests norādīja uz atslēgas vārdu – palikt. Jēzus aicina mūs palikt Viņa mīlestībā, lai "Viņa prieks paliktu mūsos un mūsu prieks būtu pilnīgs" (sal. 15,11). Palikt Jēzus mīlestībā, atkārtoja pāvests.

Uzrunas turpinājumā Francisks jautāja: kāda ir mīlestība, kurā esam aicināti palikt, lai mēs iegūtu prieku? Tā ir mīlestība, kas nāk no Tēva, jo Dievs ir mīlestība. Dieva mīlestība, Tēva mīlestība kā upe plūst uz Dēlu Jēzu un caur Viņu nonāk pie mums, savām radībām. Jēzus saka: "Kā Tēvs mani mīlējis, tā Es jūs mīlu" ( 15,9). Mīlestība, ko Jēzus mums dāvā, ir tā pati, ar kādu Tēvs Viņu mīl: tīra, nesavtīga un bez maksas saņemta mīlestība. To nevar nopirkt, uzsvēra pāvests. Dāvājot mīlestību, Jēzus izturas pret mums kā pret saviem draugiem, aicinot mūs iepazīt Tēvu un iesaistot mūs Viņa misijā.

Bet kā mēs varam palikt šajā mīlestībā? – jautāja pāvests. Atbilde rodama Jēzus vārdos: "Ja jūs manus baušļus pildīsiet, jūs paliksiet manā mīlestībā" ( 15,10). Jēzus visus baušļus apkopo vienā teikumā, sakot: "Tas ir mans bauslis, lai jūs viens otru mīlētu, kā Es jūs mīlēju" ( 15,12). Mīlēt tā, kā mīl Jēzus, nozīmē kalpot saviem brāļiem, jo arī Viņš mazgāja apustuļiem kājas. Tas nozīmē iziet no sevis, atrauties no savām drošības, no pasaules ērtībām, lai atvērtu sirdi citiem, īpaši tiem, kuriem ir nepieciešama mūsu palīdzība. Tas nozīmē būt gataviem kalpot, izmantojot to, kas mēs esam un kas mums pieder. Tas nozīmē mīlēt nevis ar vārdiem, bet ar darbiem.

Mīlēt tā kā Kristus mīl nozīmē teikt citām mīlestībām, ko piedāvā mūsdienu pasaule: mīlestību pret naudu, panākumiem, baudu, varu. Taču tie ir maldinošie ceļi, kas mūs attālina no Dieva mīlestības un mēs kļūstam arvien egoistiskāki, patmīlīgāki un iedomīgāki. Augstprātība iznīcina mīlestību, liek ciest tuviem cilvēkiem, ļaunprātīgi izmanto citus. Pēc pāvesta domām, tā ir slima mīlestība, kas pārvēršas par vardarbību. Cik daudz sieviešu šodien ir tās upuri. Tā nav mīlestība, uzsvēra pāvests. Mīlēt tā, kā Kungs mūs mīl, nozīmē pieņemt mums blakus esošo cilvēku tādu kāds viņš ir un respektēt viņa brīvību. Jēzus mūs aicina palikt Viņa mīlestībā, nevis savās idejās, sevis pielūgsmē, savā vēlmē kontrolēt un vadīt citus. Viņš aicina uzticēties un ziedot sevi citu labā.

Dārgie brāļi un māsas, kurp ved šī palikšana Kunga mīlestībā? Jēzus saka: "Lai mans prieks paliktu jūsos un jūsu prieks būtu pilnīgs." Jēzus ir prieka avots, jo Viņš ir vienots ar Tēvu. Viņš vēlas, lai šis prieks mājotu arī mūsu sirdīs, un tas ir atkarīgs no mums, cik mēs esam vienoti ar Viņu. Prieks, kas nāk no apziņas, ka Dievs mūs mīl, neskatoties uz mūsu neuzticību, palīdz mums ticības spēkā pieņemt dzīves grūtības un pārbaudījumus, iziet cauri krīzēm, lai kļūti labāki, teica Svētais tēvs.

Uzrunas noslēgumā pāvests uzsvēra, ka prieks ir kristieša atšķirības zīme. Īsts kristietis nav noskumis. Viņš sevī nes prieku, ko nezaudē arī grūtos brīžos. Lai Vissvētākā Jaunava Marija palīdz mums palikt Jēzus mīlestībā un pieaugt mīlestībā pret citiem, izstarojot augšāmceltā Kristus prieku. Francisks atgādināja, ka maija otrajā svētdienā Itālijā un daudzās citās valstīs tiek atzīmēta Mātes diena.

09 maijs 2021, 12:20

Antifona Regina Coeli (vai Regina Caeli) ir viena no četrām mariāniskajām antifonām (pārējās ir Alma Redemptoris Mater, Ave Regina Coelorum un Salve Regina).
1742. gadā pāvests Benedikts XIV noteica, lai Lieldienu laikā tā, stāvot kājās, tiktu skaitīta lūgšanas “Kunga eņģelis” vietā, kā uzvaras pār nāvi apliecinājumu. Šo lūgšanu skaita no Lieldienu svētdienas līdz Vasarsvētkiem.
Šī antifona, līdzīgi kā “Kunga eņģelis”, tiek skaitīta trīs reizes dienā: rītā, pusdienlaikā un vakarā, tādā veidā veltot dienu Dievam un Marijai.
Šī senā antifona, saskaņā ar tautas dievbījību, varēja rasties VI vai X gadsimtā. Dokumentos tā pieminēta XIII gadsimta pirmajā pusē, kad tika ietverta franciskāņu breviārā. Lūgšana sastāv no četriem īsiem teikumiem, no kuriem katrs noslēdzas ar Alleluja. Tā ir lūgšana, ar kuru ticīgie vēršas pie Jaunavas Marijas, Debesu Karalienes, lai kopā ar viņu priecātos par Kristus augšāmcelšanos.
2015. gada 6. aprīlī, nākamajā dienā pēc Lieldienām, apcerē pirms lūgšanas Regina Coeli pāvests Francisks skaidroja, kādai ir jābūt mūsu sirds nostājai šīs lūgšanas laikā:
“... mēs vēršamies pie Marijas, aicinot viņu priecāties, jo Tas, ko viņa nesa savā klēpī, ir augšāmcēlies, kā bija apsolījis, un mēs paļaujamies Viņa aizbildniecībai. Patiesībā mūsu prieks ir Marijas prieka atspulgs, jo viņa ir tā, kas ar ticību sargāja un sargā Jēzus noslēpumu. Skaitīsim šo lūgšanu ar bērna sirdi, kuri ir laimīgi, jo viņu Māte ir laimīga”.

Pēdējie 'Kunga eņģelis'

Lasīt visu >