Attiecības ar Dievu un līdzcilvēkiem nevar palikt attālinātas
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Katehēzē Francisks pievērsās trīs darbības vārdiem “skatīties”, “pieskarties” un “ēst”, kas raksturo šīs dienas Evaņģēlija lasījumu (sal. Lk 24, 35-48). Tajā tiek vēstīts par Emmausas un citu mācekļu, kuri bija sapulcējušies Pēdējo vakariņu namā, uztraukumu un izbīli, kad viņiem parādās Jēzus un saka: “Miers jums!” Viņi domā, ka redz garu. Viņi nespēj noticēt. Taču Kristus parāda viņiem savas rētas un saka: “Apskatiet manas rokas un kājas: tas esmu Es! Aptaustiet mani!” Pēc tam, lai tos pārliecinātu, Jēzus palūdz kaut ko ēdamu un viņu priekšā ēd. Pāvests norādīja, ka šī stāsta otrā zīmīgā lieta ir izbrīns. Mācekļi bija izbrīnījušies, jo satikšanās ar Dievu vienmēr izraisa izbrīnu. Tas ir kaut kas vairāk par entuziasmu, par prieku. Viņi bija tik priecīgi, ka nespēja noticēt redzētajam. Tas ir izbrīns par Dieva klātbūtni.
Turpinājumā Francisks, aplūkojot trīs minētos darbības vārdus, atgādināja, ka otra cilvēka uzlūkošana ir pirmais solis pret vienaldzību. Apskatīt nenozīmē tikai redzēt. Tas ir kaut kas vairāk. Šī darbība saistās ar nodomu, ar gribu. Tas ir viens no mīlestības darbības vārdiem. Mamma un tētis uzlūko savu bērnu. Divi iemīlējušies skatās viens uz otru. Labs ārsts vērīgi apskata savu pacientu. Tas ir pirmais solis pret vienaldzību, pret kārdinājumu novērsties citu cilvēku grūtību un ciešanu priekšā – uzsvēra Svētais tēvs.
Otrais darbības vārds – pieskarties. Jēzus aicina savus mācekļus Viņam pieskarties, aptaustīt Viņu, lai pārliecinātos, ka viņu priekšā nav nekāds spoks. Jēzus tāpat rīkojas arī ar mums, norādot, ka attiecības ar Viņu un līdzcilvēkiem nevar palikt attālinātas – skaidroja pāvests. Nav tādas attālinātas kristietības. Mīlestībai vajadzīga tuvība, kontakts, dalīšanās. Labais samarietis neaprobežojās tikai ar ievainotā uzlūkošanu, bet noliecās pār viņu un par viņu parūpējās. Tāpat ir arī ar mūsu attiecībām ar Jēzu. Mīlēt Viņu nozīmē nodibināt un uzturēt ar Viņu ciešu vienotības saikni.
Kas attiecas uz trešo darbības vārdu, ēšana ir viena no mūsu dzīves pamatvajadzībām. Mēs ēdam, lai dzīvotu. Taču ēšana kopā ar ģimeni vai draugiem kļūst arī par mīlestības un sadraudzības izpausmi. Šo sadraudzības dimensiju izdzīvoja Jēzus ar saviem mācekļiem. Līdz beidzot Euharistijas mielasts kļuva par kristiešu kopienas atšķirības zīmi. Kopīgi ēst Kristus Miesu – tas ir kristīgās dzīves centrs.
Uzrunas noslēgumā Svētais tēvs atgādināja, ka Jēzus ir dzīva Persona. Kristietība nav vispirms kāda mācība vai morāles ideāls, bet ir dzīvas attiecības ar Viņu, ar Augšāmcēlušos Kungu. Uzlūkojuši Viņu, pieskārušies Viņam un Viņa sātināti, un tādējādi būdami Viņa Mīlestības pārveidoti, uzlūkosim arī citus kā brāļus un māsas, pieskarsimies tiem un tos pabarosim – mudināja pāvests.
