Atrast Kristu nozīmē iegūt sirdsmieru
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Pirmdiena pēc Lieldienām tiek saukta arī par Eņģeļa pirmdienu, tāpēc ka šajā dienā pieminam eņģeļa tikšanos ar pie Jēzus kapa atnākušajām sievietēm (sal. Mt 28, 1-15) – skaidroja pāvests. Eņģelis viņām saka: “Es zinu, ka jūs meklējat Jēzu, krustā sisto. Viņa šeit nav. Viņš ir augšāmcēlies”. Šis izteiciens “Viņš ir augšāmcēlies” pārsniedz cilvēciskās spējas. Arī sievietes, kuras bija aizgājušas pie kapa un atradušas to atvērtu un tukšu, nevarēja apgalvot: “Viņš ir augšāmcēlies”, bet tikai to, ka kaps bija tukšs. “Viņš ir augšāmcēlies” – tā ir vēsts. To, ka Jēzus ir augšāmcēlies, varēja pateikt tikai eņģelis, kuram bija no Dieva piešķirta vara būt par debesu vēstnesi. Tāpēc sakām, ka šī ir Eņģeļa pirmdiena, jo tikai eņģelis var Dieva spēkā teikt, ka Jēzus ir augšāmcēlies.
Evaņģēlists Matejs vēstī, ka tajā Lieldienu rītausmā “notika liela zemestrīce. Kunga eņģelis nāca no debesīm un, piegājis, novēla akmeni un apsēdās uz tā”. Tas lielais akmens, kam bija jābūt par ļaunā un nāves uzvaras zīmogu, tika nolikts zem kājām, kļuva par Kunga eņģeļa tabureti – turpināja Francisks. Veltīgi kļuva visi Jēzus ienaidnieku un vajātāju plāni. Eņģeļa, kurš ir apsēdies uz kapa akmens, tēls ir konkrēts, redzams apliecinājums Dieva uzvarai pār ļauno, Jēzus uzvarai pār šīs pasaules valdnieku, gaismas uzvarai pār tumsu. Jēzus kaps tika atvērts nevis kāda fiziska fenomena rezultātā, bet, pateicoties Kunga intervencei. Eņģeļa izskats – piebilst Matejs – “bija kā zibens un viņa drēbes baltas kā sniegs”. Šīs detaļas ir simboli, kas liecina par paša Dieva, kurš atklāj jaunu ēru, ievada vēstures pēdējos laikus, iejaukšanos.
Šīs Dieva intervences priekšā notiek divējāda reakcija. Sargi nespēj stāties pretī Dieva milzīgajam spēkam un viņus satricina iekšēja zemestrīce: viņi kļūst kā miruši. Augšāmcelšanās spēks sakauj tos, kuri tika izmantoti, lai nodrošinātu šķietamu nāves uzvaru. Sieviešu reakcija ir diezgan atšķirīga, jo viņas Kunga eņģelis atklāti aicina nebīties - “Nebīstieties” - un nemeklēt Jēzu kapā.
Turpinājumā pāvests norādīja, ka no eņģeļa teiktā varam gūt vērtīgu mācību:
Tās pašas sievietes, par kurām runā Evaņģēlijs, sākumā piedzīvojušas satricinājumu, piedzīvo lielu prieku par to, ka atkal atrod Mācītāju dzīvu. Šajā Lieldienu laikā novēlu visiem piedzīvot tādu pašu garīgo pieredzi, pieņemot savā sirdī, mājās un ģimenēs priecīgo Lieldienu vēsti: “Augšāmcēlies Kristus vairs nemirst, nāvei vairs nav varas pār Viņu” (Komūnijas antifona) – sacīja Svētais tēvs. Viņš atkārtoti uzsvēra, ka Kristus ir dzīvs, Kristus mani pavada manā dzīvē, Kristus ir man līdzās. Kristus klauvē pie manas sirds durvīm, lai es ļautu Viņam ienākt, Kristus ir dzīvs. Šajās Lieldienu dienās mums nāks par labu atkārtot: Kungs dzīvo.
Šodien un visu Lieldienu laiku šī drošā pārliecība vedina mūs lūgties: “Regina Coeli, laetare – Debess Karaliene, līksmojies”. Tā eņģelis Gabriels viņu pirmajā reizē sveicināja: “Līksmojies, žēlastības pilnā!” (Lk 1, 28). Tagad Marija ir prieka pilna: Jēzus dzīvo, Mīlestība ir uzvarējusi. Lai tas ir arī mūsu prieks! – sacīja pāvests.