REGINA COELI REGINA COELI 

Labais Gans katru no mums aizstāv, pazīst un mīl

Lieldienu laika 4. svētdienā, 25. aprīlī, pāvests, uzrunājot no Apustuliskās pils loga uz lūgšanu “Debesu Karaliene” Svētā Pētera laukumā sapulcējušos ticīgos, norādīja, ka Jēzus, Labais Gans, aizstāv, pazīst un mīl savas avis.

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Labā Gana pretstats ir algādzis, kuram nerūp avis, jo tās viņam nepieder – sacīja Francisks. Algādzis dara šo darbu tikai peļņas dēļ. Kad nāk vilks, viņš tās pamet un bēg projām (sal. Jņ 10, 11-18). Taču Jēzus, kurš ir īsts gans, vienmēr mūs aizstāv un, mums daudzreiz atrodoties smagās un bīstamās situācijās, mūs glābj. Viņš to dara ar sava vārda gaismu un savas klātbūtnes spēku. Aizstāvēšana ir pirmais aspekts, kas raksturo Jēzu – Labo Ganu.

Otrais aspekts ir pazīšana. Jēzus, Labais Gans, pazīst savas avis. Pāvests atzina, cik jauki ir konstatēt to, ka Jēzus pazīst katru no mums, ka Viņa priekšā mēs neesam anonīmi, ka Viņš zina mūsu vārdu. Viņam mēs neesam “masa” vai “pūlis”. Mēs esam vienreizējas personas, katrs ar savu dzīves stāstu, kas Viņam ir zināms. Katram no mums ir sava vērtība.

“Tikai Jēzus zina, kas notiek mūsu sirdī. Viņš pazīst mūsu kārdinājumus un mūsu visapslēptākās sajūtas. Jēzus pazīst mūsu labās puses un mūsu trūkumus, un vienmēr ir gatavs par mums parūpēties, lai savas žēlsirdības pārpilnībā dziedētu mūsu kļūdu radītās rētas.”

Tātad, Jēzus, Labais Gans, aizstāv, pazīst un, jo īpaši, mīl savas avis – turpināja Svētais tēvs. Tāpēc Viņš atdod par tām savu dzīvību. Mīlestība par avīm, tas ir, par katru no mums ved Viņu nāvē pie krusta, tāpēc ka Tēvs grib, lai neviens nepazustu. Pāvests atgādināja, ka Kristus mīlestība nav selektīva, bet tā aptver visus. Jēzus ir visu cilvēku gans. Viņš grib, lai visi varētu saņemt Tēva mīlestību un satikt Dievu.

Noslēgumā Francisks piebilda, ka Baznīca ir aicināta turpināt šo Kristus misiju. Bez tiem, kuri iet uz baznīcu, ir ļoti daudz tādu cilvēku, kuri to dara tikai īpašos gadījumos vai nedara nekad. Un tā ir lielākā daļa. Taču tas nenozīmē, ka viņi nav Dieva bērni – sacīja Svētais tēvs. Tēvs uztic visus Jēzum – Labajam Ganam, kurš par visiem atdod savu dzīvību. Pāvests novēlēja, lai Vissvētākā Jaunava Marija palīdz mums pirmajiem pieņemt Labo Ganu un Viņam sekot, lai ar prieku līdzdarbotos Viņa misijā.

25 aprīlis 2021, 18:56

Antifona Regina Coeli (vai Regina Caeli) ir viena no četrām mariāniskajām antifonām (pārējās ir Alma Redemptoris Mater, Ave Regina Coelorum un Salve Regina).
1742. gadā pāvests Benedikts XIV noteica, lai Lieldienu laikā tā, stāvot kājās, tiktu skaitīta lūgšanas “Kunga eņģelis” vietā, kā uzvaras pār nāvi apliecinājumu. Šo lūgšanu skaita no Lieldienu svētdienas līdz Vasarsvētkiem.
Šī antifona, līdzīgi kā “Kunga eņģelis”, tiek skaitīta trīs reizes dienā: rītā, pusdienlaikā un vakarā, tādā veidā veltot dienu Dievam un Marijai.
Šī senā antifona, saskaņā ar tautas dievbījību, varēja rasties VI vai X gadsimtā. Dokumentos tā pieminēta XIII gadsimta pirmajā pusē, kad tika ietverta franciskāņu breviārā. Lūgšana sastāv no četriem īsiem teikumiem, no kuriem katrs noslēdzas ar Alleluja. Tā ir lūgšana, ar kuru ticīgie vēršas pie Jaunavas Marijas, Debesu Karalienes, lai kopā ar viņu priecātos par Kristus augšāmcelšanos.
2015. gada 6. aprīlī, nākamajā dienā pēc Lieldienām, apcerē pirms lūgšanas Regina Coeli pāvests Francisks skaidroja, kādai ir jābūt mūsu sirds nostājai šīs lūgšanas laikā:
“... mēs vēršamies pie Marijas, aicinot viņu priecāties, jo Tas, ko viņa nesa savā klēpī, ir augšāmcēlies, kā bija apsolījis, un mēs paļaujamies Viņa aizbildniecībai. Patiesībā mūsu prieks ir Marijas prieka atspulgs, jo viņa ir tā, kas ar ticību sargāja un sargā Jēzus noslēpumu. Skaitīsim šo lūgšanu ar bērna sirdi, kuri ir laimīgi, jo viņu Māte ir laimīga”.

Pēdējie 'Kunga eņģelis'

Lasīt visu >