Baznīcai ir jauna svētā
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Audiences laikā Francisks svēto sarakstā iekļāva svētīgo Margaritu no Metolas. Viņa piedzima 1287. gadā Itālijā akla un ar deformācijām. Tēvs viņu ieslēdza nelielā cellē, kas tika uzcelta netālu no pils baznīca, lai meitene paliktu apslēpta no pasaules acīm. Piecu gadu vecumā vecāki viņu aizveda uz Kastello pilsētu, Svētā Franciska baznīcu, cerot pie kāda tikko nomirušā un svētuma slavas apvītā franciskāņu brāļa kapa saņemt dziedināšanu. Taču brīnums nenotika un vecāki nolēma meitu pavisam pamest. Kādu laiku Margarita ubagoja pilsētas ielās, bet tad viņu savā kopienā pieņēma pie sevis Svētā Margaritas māsas. Vēlāk meitene iestājās dominikāņu Trešajā ordenī un dedzīgi lūdzās, ik dienas gāja pie grēksūdzes, bieži pieņēma Svēto Komūniju, godināja Dievmāti, skaitīja psalmus un pastāvīgi apdomāja Iemiesošanās noslēpumu. Viņa nomira 1320. gadā.
Viens Kanonizācijas lietu kongregācijas dekrēts attiecas uz Spānijas pilsoņu kara laikā, 1936. gadā, Madridē naidā pret ticību nogalināto Vinsenso Nikasio Renunsio Toribio un viņa 11 biedriem – redemptoristu kongregācijas locekļiem.
Ar pārējiem pieciem dekrētiem tiek atzīta viena kardināla, viena reliģiskā ordeņa locekļa un triju laju praktizēto tikumu varonība. Nākamo svētīgo vidū ir 1921. gadā Parīzē dzimušais un 1962. gadā Buenosairesā nomirušais ģimenes tēvs Enriko Ernesto Šovs, spāņu tautības ģimenes māte Marija Portilja Krespo, kura nomira salīdzinoši nesen – 1996. gadā, un 13 gadu vecumā mūžībā aizgājusī itāļu tautības meitene Anfrozina Berardi.
Fraskati bīskaps, kardināls Pjetro Marčellino Koradini dzīvoja 17. gadsimta otrajā un 18. gadsimta pirmajā pusē. Miris 1743. gadā Romā. Savukārt Bezvainīgās Ieņemšanas dēlu kongregācijas loceklis Emanuele Stablums nomira 1950. gadā, arī Romā. Viņš bija izcils ārsts. Otrā Pasaules kara laikā, kad vācu nacisti bija okupējuši Romu, viņš izglāba dzīvību 52 ebrejiem un daudziem citiem bēgļiem. 2001. gada 20. novembrī viņam tika piešķirts apbalvojums “Taisnīgais starp tautām”.
