PĀVESTS

Meditēšana ir veids, kā sastapt Jēzu un atrast sevi

Trešdienas, 28. aprīļa, katehēzi pāvests veltīja apceres jeb meditācijas tematam. Kas ir meditācija un kas ir kristīgā meditācija? Vispārējās audiences laikā viņš atzina, ka meditācija ir vajadzīga mums visiem, lai mēs atkal atrastu sevi. Tā palīdz uzveikt ikdienas stresu un kliedēt iekšējo tukšumu. Tomēr kristīgā meditācija ir kaut kas vairāk.

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Kristietim “meditēt” nozīmē meklēt sintēzi – iesāka Francisks. Tas nozīmē nostāties Atklāsmes lielās lappuses priekšā un mēģināt to asimilēt. Kristietis, klausījies Dieva Vārdu, nepatur to ieslēgtu sevī, jo šim Vārdam jāsatiekas ar kādu “citu grāmatu”, ko Katoliskās Baznīcas katehisms sauc par “dzīves grāmatu” (sal. KBK 2706).

Par meditāciju runā ne tikai kristieši – turpināja pāvests. Šodien tai daudzi pievērš uzmanību. Mums visiem ir vajadzīga meditācija, nodošanās pārdomām, sevis atkal atrašana. Mēs nevaram visu laiku tikai skriet, bet, tā kā mums ir iekšējā dzīve, tad mums vajag arī sakopoties un pavadīt laiku klusumā. Meditēt nozīmētu apstāties un atvilkt dzīvē elpu. Taču Vārdam “meditācija” kristīgā kontekstā piemīt kaut kas specifisks.

Svētais tēvs norādīja, ka kristieša lūgšanas durvis ir Jēzus Kristus. Tas pats ir ar meditāciju. Kad kristietis lūdzas, viņš nemeklē savu dziļāko “es”. To var pieļaut, taču kristietis meklē kaut ko citu. Kristīgā lūgšana vispirms ir satikšanās ar Otru. Tā ir satikšanās ar Dievu. Ja lūgšana mūs nomierina vai palīdz labāk valdīt pār sevi, vai skaidrāk saskatīt savu ceļu, tad šie rezultāti ir, tā teikt, kristīgās lūgšanas žēlastības blakusefekti. Un kristīgā lūgšana ir satikšanās ar Jēzu – skaidroja pāvests. Meditēt nozīmē, vadoties pēc kāda Svēto Rakstu teikuma vai vārda, iet uz satikšanos ar Jēzu, kurš ir mūsos.

Terminam “meditācija” vēstures gaitā ir bijušas dažādas nozīmes. Pat kristietībā tas apzīmē dažādas garīgās pieredzes. Tomēr mēs varam saskatīt arī kaut ko kopīgu, un šajā ziņā mums atkal palīdz Katehisms, kurā teikts: “Apceres metodes ir tikpat dažādas, cik dažādi ir garīgie skolotāji. (…) Taču metode ir tikai ceļa rādītāja; svarīgākais ir doties uz priekšu kopā ar Svēto Garu pa vienīgo lūgšanas ceļu – Kristu Jēzu” (2707). Un šeit mums ir kāds ceļabiedrs, kāds, kurš mūs vada, proti, Svētais Gars – piebilda Francisks. Kristīgā meditācija nav iespējama bez Svētā Gara. Viņš mūs ved pie Jēzus. Jēzus bija teicis, ka atsūtīs mums Svēto Garu, kurš mūs mācīs un mums skaidros. Arī meditācijā Viņš ir vadītājs, lai mēs varētu virzīties uz priekšu un satikt Jēzu Kristu.

Katehēzes turpinājumā pāvests norādīja, ka pastāv dažādas kristīgās meditācijas metodes. Dažas vairāk akcentē intelektuālo dimensiju, citas – emocionālo. Visas ir svarīgas – viņš atzina. Pateicoties tām, mūsu ticība var kļūt par visaptverošu aktu, jo lūgšanā piedalās ne tikai prāts un ne tikai sajūtas. Senatnē teica, ka lūgšanas orgāns ir sirds, kas nozīmē, ka viss cilvēks, sākot ar savu centru, un nevis tikai atsevišķas viņa spējas, nodibina attiecības ar Dievu. Tāpēc mums vienmēr ir jāpatur prātā, ka metode ir ceļš, nevis mērķis. Ikvienai lūgšanas metodei, lai tā būtu kristīga, jābūt sequela Christi (sekošanas Kristum) sastāvdaļai. Un mūsu ticības būtība pastāv šajā sekošanā Kristum.

Turpinājumā pāvests citēja daļu no Katehisma nākošā paragrāfa: “Apcere liek darboties domām, iztēlei, emocijām un vēlmēm. Šī mobilizācija ir nepieciešama, lai padziļinātu ticības pārliecību, veicinātu sirds atgriešanos un stiprinātu apņemšanos sekot Kristum. Kristīgā lūgšana par visatbilstošāko uzskata Kristus noslēpuma apceri” (2708).

Rezumējot par kristīgās lūgšanas žēlastību, Svētais tēvs atgādināja, ka Kristus nav tālu. Viņš visu laiku uztur ar mums attiecības. Nav neviena Viņa dievišķi-cilvēciskās personas aspekta, kas nevarētu mums kļūt par mūsu pestīšanas un laimes “vietu”. Pateicoties lūgšanas žēlastībai, katrs Jēzus šīszemes dzīves moments var kļūt par mūsējo. Pateicoties Svētajam Garam, arī mēs varam būt pie Jordānas upes brīdī, kad Jēzus tur saņemt kristību, vai Kānas kāzās, kad Viņš laulātajiem par prieku pasniedz labāku vīnu. Arī mēs varam piedalīties neskaitāmās dziedināšanās, ko veica Jēzus. Lūgšanā mēs esam šis šķīstītais lepras slimnieks, aklais Bartimejs, kurš atgūst redzi, Lācars, kurš iziet no kapa. Nav tādas Evaņģēlija lappuses, kurā mums nebūtu ierādīta vieta. Mums, kristiešiem, meditēšana ir veids, kā varam satikties ar Jēzu un tikai un vienīgi tā atrast sevi – uzsvēra pāvests.

Viņš piebilda, ka tā nav ieraušanās sevī. Mēs ejam pie Jēzus un tur satiekam sevi, tiekam dziedināti, augšāmcelti, pateicoties Viņa žēlastībai, kļūstam stiprāki. Runa ir par satikšanos ar Jēzu, kurš ir visu cilvēku Pestītājs. Viņš ir arī mans Pestītājs. Un tas notiek, pateicoties Svētā Gara vadībai.