Pāvests irākiešiem: Es nāku kā miera un cerības svētceļnieks
Silvija Krivteža - Vatikāns
Sava apustuliskā ceļojuma priekšvakarā Francisks video vēstījumā pauž prieku par iespēju apmeklēt Irāku un tikties ar tās iedzīvotājiem. "Es nāku pie jums kā miera un cerības svētceļnieks," saka pāvests.
Dārgie brāļi un māsas Irākā, assalam lakum! [miers jums!]
Pēc dažām dienām es būšu jūsu vidū! Es ļoti vēlos satikties ar jums, redzēt jūsu sejas un apmeklēt jūsu zemi – šo senās un apbrīnojamās civilizācijas šūpuli. Es nāku kā svētceļnieks, kā nožēlas pilns svētceļnieks, lai lūgtu Kungu dāvāt piedošanas žēlastību un izlīgumu pēc kara un terorisma gadiem, lai lūgtu Dievu dāvāt cilvēkiem mierinājumu un dziedināt viņu brūces. Es nāku pie jums kā miera svētceļnieks, lai atkārtotu evaņģēlista Mateja vārdus: «Jūs visi esat brāļi». Jā, es nāku kā miera svētceļnieks, kas tiecas pēc brālības un kurā mīt vēlme kopīgi lūgties un iet kopā arī ar citu reliģiju brāļiem un māsām, ticības tēva Ābrahama garā, kurš vieno musulmaņus, ebrejus un kristiešus.
Dārgie brāļi un māsas, es ar nepacietību gaidu brīdi, kad varēšu satikt kristiešus, kuri vissmagāko pārbaudījumu laikā apliecināja savu ticību Jēzum. Man ir liels gods tikties ar mocekļu kopienu. Paldies par jūsu liecību! Lai daudzie mocekļi, kurus jūs pazināt, palīdz dzīvot pazemīgās mīlestības spēkā. Jūsu acu priekšā joprojām ir sagrautu māju un profanētu dievnamu attēli, un jūsu sirdīs asiņo tuvo cilvēku un māju zaudējuma radītās brūces. Es vēlos apliecināt Baznīcas mīlestību, kas ir tuvu jums un visam cietošajam Tuvo Austrumu reģionam, un aicina drosmīgi iet uz priekšu. Neļausim uzvarēt briesmīgajām ciešanām, kādas esat piedzīvojuši un kas mani tik ļoti apbēdina. Nepadosimies ļaunumam, kas strauji izplatās. Jūsu zemju senā gudrība mudina mūs sekot Ābrahama piemēram, kurš, kaut arī pameta visu, nekad nezaudēja cerību. Viņš, paļaujoties uz Dieva apsolījumu, dzemdināja pēcnācējus tik daudz kā zvaigznes debesīs. Dārgie brāļi un māsas, skatīsimies uz zvaigznēm! Tur ir mūsu apsolījums.
Dārgie brāļi un māsas, šajos gados es esmu daudz domājis par jums. Jūs esat tik daudz cietuši, un neļāvušies izmisumam. Es esmu domājis par kristiešiem, musulmaņiem, par visām kopienām, piemēram, par jazīdiem, kuri ļoti cieš, par visiem brāļiem. Tagad es dodos uz jūsu svētīto un ievainoto zemi kā cerības svētceļnieks. Ninīvē atskanēja Jonas pravietojums, kas novērsa iznīcību un nesa jaunu cerību, Dieva cerību. Ļausim sevi inficēt ar cerību, kas mūs mudina atjaunot, sākt visu no jauna. Un šajā grūtajā pandēmijas laikā palīdzēsim viens otram, stiprināsim brālību, kopīgi veidosim miera nākotni. To darīsim kopā ar visu reliģiju brāļiem un māsām. Pirms tūkstošiem gadu šajā zemē Ābrahams sāka savu svētceļojumu. Šodien mūsu uzdevums ir to turpināt tādā pašā garā, ejot kopā pa miera ceļiem! Tāpēc es lūdzu jums mieru un Visaugstākā svētību. Es aicinu jūs visus darīt to, ko darīja Ābrahams – veikt ceļu ar cerību un nepārstāt skatīties uz zvaigznēm. Es aicinu jūs atbalstīt mani ar savām lūgšanām. Shukran! [Paldies!]
