Aicinājums lūgties un rūpēties par cilvēktirdzniecības upuriem

Atzīmējot Cīņai pret cilvēktirdzniecību veltīto starptautisko lūgšanas un pārdomu dienu, pāvests ir adresējis video vēstījumu visiem, kuri strādā šajā laukā un 8. februārī vienojas lūgšanā par šīs sērgas upuriem. Šāda diena tiek atzīmēta septīto reizi. Tās temats: “Ekonomija bez cilvēktirdzniecības”.

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Vēstījumā Francisks norāda, ka šī diena ir svarīga tādēļ, ka tā ļauj mums pieminēt šo traģēdiju un pamudina mūs nepārstāt lūgties un kopā cīnīties. Svarīgi, lai pārdomas un apziņas veicināšanu vienmēr pavada konkrēti žesti. Mērķis ir panākt, lai katra paverdzinātā persona varētu atgūt brīvību, kļūt noteicēja pār savu dzīvi un piedalīties kopējā labuma veicināšanā.

“Dārgie, šī ir Lūgšanas diena”, uzsver Svētais tēvs. Viņš atgādina, ka ir jālūdzas, lai atbalstītu cilvēktirdzniecības upurus un tos, kuri veicina viņu integrācijas un atkal iekļaušanas sabiedrībā procesus. Jālūdzas, lai mēs iemācītos ar cilvēcību un drosmi tuvoties tam, kuru ir iezīmējušas lielas sāpes un bezcerība, paturot dzīvu cerību. Lūgšana aizskar sirdi un mudina konkrēti, radoši un drosmīgi rīkoties, uzņemoties risku ar paļāvību Dieva varenībai.

Pāvests norāda, ka svētās Džuzepīnas Bakhitas piemiņas diena uzstājīgi atgādina mums par šo ticības un lūgšanas dimensiju. Viņas atstātā liecība ir aizvien dzīva un aktuāla. Reizē tas ir pamudinājums centrālo vietu savā lūgšanā ierādīt cilvēktirdzniecības upuriem, viņu ģimenēm un viņu kopienām.

Uzrunas turpinājumā Francisks skaidro jau pieminētā šīs dienas temata “Ekonomija bez cilvēktirdzniecības” nozīmi. Viņš norāda, ka tā ir, pirmkārt, aprūpes ekonomija. Šajā kontekstā viņš atzīst, ka situāciju īpaši sarežģīja Covid-19 pandēmija. Līdz šim daudzi nelegāli nodarbinātie, pazaudējot darbu, nonāca traģiskā stāvoklī. Tādēļ pāvests aicina visus būt solidāriem. Ekonomija bez cilvēktirdzniecības, otrkārt, ir ekonomija ar tādiem tirgus likumiem, kas veicina nevis atsevišķas intereses, bet taisnīgumu. Treškārt, runa ir arī par drosmīgu ekonomiju, kas ietver sevī pacietību un tālredzīgu skatījumu.

Atgādinām, ka Džuzepīna Bakhita ir bijusī afrikāņu verdzene un cilvēktirdzniecības upuru debesīgā aizbildnes. Viņa piedzima ap 1870. gadu Sudānā. Šī svētā labi pazina verdzības realitāti un tās pazemojošās un vardarbīgās sekas. Tomēr, pateicoties Dieva žēlastībai, viņa iepazina arī īsto brīvību un prieku. Bakhita deviņu gadu vecumā tika nolaupīta un pārdota verdzībā. Meitene mēģināja no laupītājiem bēgt, bet neveiksmīgi. Desmit gadu laikā viņa tika vairāk­kārt pirkta un pārdota, līdz par viņas saimniekiem kļuva kāda itāļu ģimene.

Bakhita iepazina kristīgo ticību un kļuva par klostermāsu Žēlsirdīgās mīlestības meitu kongregācijā. Viņa apceļoja kongregācijas mājas, lai stāstītu par savu dzīvi un tādējādi apliecinātu nepieciešamību pēc misiju darba. Viņa nomira 1947. gada 8. februārī. Viņas dzīves svētums pamudina ne tikai cīnīties pret mūsdienu verdzības formām, kas ir kā asiņojošas brūces mūsu sabiedrības un Kristus miesā, kā arī noziegums pret cilvēci, bet arī mācīties no viņas piemēra. Bakhita māca, kā ar maigumu, laipnību un līdzjūtību rūpēties par cilvēkiem, kuri cieš.

08 februāris 2021, 13:55