Francisks: lai pandēmijas klusumā ieskanas jauna brālības dziesma
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Francisks izsaka cerību, ka simpozija darbi bagātinās ekleziālās kopienas un tos, kuri strādā mūzikas laukā. Tas ir ļoti svarīgs liturģijas un evaņģelizācijas lauks – viņš uzsver.
Pāvests atzīst, ka Bībele ir iedvesmojusi neskaitāmus mūzikas izteiksmes veidu. To vidū mūzikas vēsturē fundamentālu vietu ieņem, piemēram, gregoriāniskie dziedājumi. Bībele ir iedvesmojusi daudzus skaņdarbus visos piecos kontinentos, kā arī turpina iedvesmot mūsdienu autorus. Pēdējo gadu desmitu laikā daudzas Baznīcas kopienas interpretēja sakrālos tekstus, gan sekojot jaunām mūzikas formām, gan arī novērtējot seno mantojumu. Baznīcas muzikālais mantojums ir diezgan daudzveidīgs, un var noderēt ne tikai liturģijai, bet arī koncertizpildījumiem, izglītībai skolās, katehizācijai un pat teātriem.
Mēs zinām, ka kopš Covid-19 pandēmijas sākuma darbība mūzikas laukā ir stipri mainījusies – norāda pāvests. Viņš apliecina savu solidaritāti visiem mūziķiem, kuri tādā vai citādākā veidā piedzīvoja pandēmijas sekas, īpaši tiem, kuri pazaudēja darbu. Daudzi pielika nozīmīgus pūliņus pie tā, lai turpinātu kalpot mūzikas laukā ar jaunu radošumu. Un tas ir svarīgi ne tikai Baznīcai, bet arī visai sabiedrībai. Tas ir svarīgi tiem, kuri strādā koncertzālēs un citās vietās, kur mūzika kalpo kopienai.
Svētais tēvs novēl, lai arī šis sociālās dzīves aspekts atdzimst, lai atkal varētu dziedāt un spēlēt, un visi kopā baudīt mūziku un dziesmu. Migels Servantes esot sacījis: “Kur ir mūzika, tur nevar būt nekā slikta”. Daudzi teksti un kompozīcijas, ar mūzikas spēka palīdzību stimulē katra cilvēka sirdsapziņu un veido arī universālo brālību – uzsver pāvests.
Turpinājumā Francisks atgādina, ka labs mūziķis prot novērtēt arī klusumu un pauzes. Skaņas un klusuma mijiedarbība ir auglīga un tā ļauj klausīties. Klausīšanās aspektam ir fundamentāla nozīme katrā dialogā. “Dārgie mūziķi”, saka pāvests, “visu izaicinājums ir citam citu klausīties. Liturģijā mēs esam aicināti klausīties Dieva Vārdu. Vārds ir mūsu ‘teksts’, tas ir galvenais teksts, bet kopiena ir mūsu ‘konteksts’. Vārds dod jēgu, apgaismo un vada kopienas ceļu. Mēs zinām, cik svarīgi ir stāstīt pestīšanas vēsturi, izmantojot idiomas un labi izprotamus izteiksmes veidus. Arī mūzika var palīdzēt Bībeles tekstiem “runāt” par jauniem un dažādiem kultūras kontekstiem, lai tādējādi dievišķais Vārds varētu efektīvi aizsniegt cilvēku prātus un sirdis.
Pieskaroties jautājumam par muzikālo formu daudzveidību, kas pauž kultūru dažādību, pāvests atgādina, ka muzikālajā mākslā ietilpst arī ķermeņa dimensija. Kā piemēru Svētais tēvs min iezemiešu civilizācijas, kur mūzika saistās arī ar deju un svinību rituāliem.
Video vēstījuma noslēgumā Francisks uzdod kādu jautājumu, kas spontāni rodas šajā ar pandēmiju saistītajā situācijā. Vai klusums, ko izdzīvojam, ir tukšs, vai mēs atrodamies klausīšanās etapā? Vai pēc tam mēs ļausim rasties jaunai dziesmai? – viņš jautā. Pāvests atgādina, ka balsu vienotība padziļina arī mūsu siržu vienotību. Lai balsis, mūzikas instrumenti un kompozīcijas turpina šī brīža kontekstā paust Dieva balss harmoniju, vedot uz “simfoniju”, tas ir, universālo brālību – novēl Svētais tēvs.
