Pāvests "Rota Romana": vienmēr rūpējieties arī par ģimenes labumu
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Ģimene nav tikai vīrieša un sievietes savienība, bet tās būtiska sastāvdaļa ir arī bērni, par kuriem mātei un tēvam pienākas rūpēties. Kad tiek izskatīta lieta un laulība atzīta par spēkā neesošu, rodas jautājumi: Kas notiks ar bērniem un to pusi, kura nepieņem laulības pasludināšanu par spēkā neesošu? Jaunā sakramentālā laulība, kas sekos pēc iepriekšējās laulības pasludināšanas par spēkā neesošu, noteikti atnesīs mierinājumu tam laulātajam, kurš to lūdza. Taču kā lai paskaidro bērniem to, ka, piemēram, viņu mamma, kuru tēvs atstāja un kura nedomā doties jaunā laulībā, kopā ar viņiem iet svētdien pie Svētās Komūnijas, bet tēvs, kurš, gaidot Baznīcas tiesas lēmumu par laulības neesamību spēkā, dzīvo kopā ar citu partneri, nevar iet pie dievgalda?
Francisks, atsaucoties uz ģimenei veltīto Bīskapu sinodi 2014. un 2015. gadā, atzina, ka šie jautājumi ir sarežģīti. Tomēr, pateicoties sinodes tēvu un Baznīcas mātišķajām rūpēm, iznāca svarīgs pastorāls dokuments – apustuliskais pamudinājums Amoris laetitia. Tajā tiek sniegtas skaidras norādes, lai neviens, īpaši vismazākie un tie, kuri cieš, netiktu atstāts viens vai izmantots kā ķīlnieks starp sašķeltajiem vecākiem. Svētais tēvs atgādināja, ka šī gada 19. martā sāksies "Amoris laetitia Ģimenes gads".
Uzrunā pāvests uzsvēra, ka ģimene ir sabiedrības pamats un aizvien ir vispiemērotākā struktūra tam, lai nodrošinātu cilvēkiem integrālo labumu, kas nepieciešams viņu pastāvīgai attīstībai. Kad tiek runāts par cilvēku integrālo labumu, ir jāuzdod jautājums, kā to panākt tajās daudzajās situācijās, kurās ir iesaistīti bērni. Francisks aicināja tiesnešus paturēt prātā, ka cilvēku integrālais labums pieprasa nepalikt inertiem visu to katastrofālo seku priekšā, kuras var izraisīt lēmums par laulības spēkā neesamību.
"Jūsu Apustuliskajam tribunālam, kā arī citiem Baznīcas tribunāliem tiek prasīts", sacīja Svētais tēvs, "lai procedūras spēkā neesamības atzīšanai tiktu padarītas pieejamākas un būtu vieglākas, un iespēju robežās – pilnīgi bezmaksas". Viņš mudināja klātesošos vairāk atvērties šim tik ļoti smagajam, tomēr ne neiespējamajam pastorālajam darbam, kurā ietilpst rūpes par bērniem, kuri kļūst par nevainīgiem upuriem tad, kad notiek saišu saraušana, šķiršanās vai tiek izveidotas jaunas civilās savienības. Šajā darbā tiesneši nedrīkst būt formāli un vēsi. Viņiem jāapzinās, ka viņu lēmums iezīmē ne tikai laulāto, bet arī bērnu dzīvi, un viņiem jāņem vērā ģimenes labums pat tad, kad tā sabrūk. Viņiem ar vislielāko rūpību ir jārūpējas par kristīgo ģimeni un laulību.
Pāvests novēlēja, lai Svētais Gars, ko tiesneši piesauc pirms katra lēmuma pieņemšanas, apgaismo viņus un palīdz viņiem neaizmirst šādu lēmumu sekas – vispirms neaizmirst par bērnu labumu, par viņu mieru vai, tieši otrādi, prieka pazaudēšanu, saskaroties ar viņu vecāku šķiršanos. Visiem bīskapa līdzstrādniekiem – Baznīcas tiesas darbiniekiem, tiem, kuri veic pastorālo darbu ģimeņu labā, un īpaši prāvestiem ir jārūpējas un jāatbalsta pamestais laulātais draugs un bērni, kuri cieš sekas, ko nes sev līdzi lēmums par laulības spēkā neesamību, pat ja tas ir taisnīgs un leģitīms lēmums.
