Pāvests Francisks Pāvests Francisks 

Pāvests: ticības liecinieki nes Kristus gaismu pasaulē

Svētais Stefans apliecināja ticību Jēzum Kristum, pieņemot mocekļa nāvi. 26. decembra pusdienlaikā no Apustuliskās pils bibliotēkas pāvests Francisks ar mediju starpniecību sveica ticīgos visā pasaulē.

Silvija Krivteža - Vatikāns

Uzrunā pirms lūgšanas "Kunga eņģelis" Francisks skaidroja, ka Evaņģēlijs vakar vēstīja par Jēzu, par "patieso gaismu", kas "spīd tumsībā", bet "tumsība to nenomāca" (Jņ 1,9). Šodien mēs redzam tumsībā spīdam Jēzus liecinieku, svēto Stefanu. Viņu nepatiesi apsūdz un nežēlīgi nomētā ar akmeņiem, bet naida tumsā viņš liek atspīdēt Jēzus gaismai: viņš lūdzas par saviem slepkavām un piedod viņiem. Viņš ir pirmais moceklis, tas ir, liecinieks, pirmais starp brāļiem un māsām, kas turpina nest gaismu tumsībā. Tie ir cilvēki, kuri uz ļaunu atbild ar labu, kuri nepakļaujas vardarbībai un meliem, bet ar mīlestību un lēnprātību cenšas saraut naida tīklus. Šie liecinieki ienes Dieva rītausmas gaismu pasaules tumšajās naktīs, skaidroja pāvests.

Kā var kļūt par liecinieku? – uzrunas turpinājumā jautāja Svētais tēvs. Atdarinot Jēzu. Tas ir ikviena kristieša uzdevums: atdarināt Jēzu, – uzsvēra pāvests. Svētais Stefans sniedz mums piemēru. Jēzus nāca, lai kalpotu, nevis lai Viņam kalpotu (Mk 10,45). Arī Stefans dzīvo, lai kalpotu. Viņš kļūst par diakonu, tas ir, par kalpotāju, lai apkalpotu nabadzīgos pie galda. Viņš katru dienu cenšas atdarināt Kungu un to dara arī savas dzīves beigās. Tāpat kā Jēzus, arī Stefans tiek sagūstīts, notiesāts un nogalināts ārpus pilsētas, un tāpat kā Jēzus, viņš lūdzās un piedeva. Kamēr viņu nomētāja ar akmeņiem, viņš lūdzās, sakot: "Kungs, neieskaiti viņiem šo grēku" (Apd 7,60).

“Tomēr var rasties jautājums: vai šīs labestības liecības tiešām ir nepieciešamas, kad pasaulē plosās ļaunums? Kāda ir nozīme lūgšanai un piedošanai? Tikai, lai rādītu labu piemēru? Nē, tas nav viss. To uzzinām no detaļām - skaidroja Svētais tēvs. Tekstā teikts, ka starp tiem, par kuriem Stefans lūdzās un kuriem viņš piedeva, bija kāds "jauneklis, kuru sauca par Saulu", un kurš "apstiprināja viņa nogalināšanu". Neilgi pēc tam, pateicoties Dieva žēlastībai, Sauls atgriežas un kļūst par Pāvilu – vislielāko misionāru vēsturē. Pāvils piedzimst no Dieva žēlastības, pateicoties Stefana piedošanai. Tā ir atgriešanās sēkla. Tas ir arī apliecinājums tam, ka mīlestības žesti, arī mazi, paslēpti un ikdienišķi žesti var mainīt vēsturi. Tāpēc, ka Dievs vada vēsturi caur pazemīgo cilvēku drosmi, kuri lūdz, mīl un piedod.”

Tas attiecas arī uz mums – teica Francisks. Kungs vēlas, lai mēs ar parastiem ikdienas darbiem savu dzīvi padarītu par neparastu. Lai arī kur mēs būtu, ģimenē, darbā, visur, mēs esam aicināti būt par Jēzus lieciniekiem, kaut vai dāvājot smaida gaismu un bēgot no pļāpāšanas un tenku ēnām. Un tad, kad redzam, ka kaut kas neiet tā kā vajag, tā vietā, lai kritizētu, tenkotu un sūdzētos, esam aicināti lūgties par tiem, kas ir kļūdījušies, un arī par grūto situāciju. Kad mājās sākas asa diskusija, tā vietā, lai mēģinātu gūt virsroku, centīsimies mazināt spriedzi, un katru reizi sākt no jauna, piedodot tiem, kas mūs ir aizvainojuši. Svētais Stefans, saņemot naida akmeņu triecienus, atbildēja ar piedošanas vārdiem. Tādā veidā viņš izmainīja vēsturi. Arī mēs katru dienu varam ļaunumam atbildēt ar labu. Tam ir atbilstošs sakāmvārds: "Esi ka palma: pret to tiek mesti akmeņi, bet tā nomet dateles".

"Šodien mēs lūdzamies par tiem, kas Jēzus vārda dēļ cieš vajāšanas. Diemžēl to ir ļoti daudz. Uzticēsim Jaunavai Marijai šos mūsu brāļus un māsas, kuri uz apspiešanu atbild ar lēnprātību un, kā patiesie Jēzus liecinieki, ļaunumu uzvar ar labu", uzrunas noslēgumā aicināja pāvests.

26 decembris 2020, 12:15