Teiksim "nē" grēkam un "jā" Dieva žēlastībai

Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas svētki ir viens no pestīšanas vēstures brīnumiem – sacīja pāvests 8. decembrī pirms lūgšanas “Kunga eņģelis”. Skaidrojot šo svētku nozīmi, Francisks norādīja, ka daudzi pēdējie debesīs būs pirmie. Pat ja Dievs visiem dāvā savu žēlastību, tomēr mēs nedrīkstam spekulēt un pārbaudīt Kunga pacietību, visu laiku atliekot savu atgriešanos – viņš brīdināja.

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Kristus atpestīja arī Mariju, bet tas notika vienreizējā veidā – skaidroja Svētais tēvs. Dievs gribēja, lai Viņa Dēla Māte jau no ieņemšanas savas mātes miesā brīža būtu brīva no grēka. Tāpēc Marija palika brīva no jebkāda grēka traipa visas savas dzīves garumā. Viņa bija “žēlastības pilnā” (Lk 1, 28), kā viņu nosauca eņģelis. Viņa bija Māte un reizē Jēzus mācekle.

Pāvests atgādināja, ka arī mēs jau pirms pasaules radīšanas tikām izredzēti Kristū, lai būtu svēti un Viņa priekšā nevainojami; Dievs jau iepriekš ir lēmis mūs pieņemt par saviem dēliem (sal. Ef 1, 4-5); mēs tikām izredzēti, lai kādu dienu būtu pilnīgi brīvi no grēka. Un tā ir žēlastība, tā ir Dieva dāvana.

Un tas, kas ar Mariju notika sākumā, ar mums notiks beigās, kad būsim izgājuši cauri Dieva žēlastības šķīstījošajai “pirtij” – turpināja Francisks. No mūsu puses uzticīgi saņemtā Dieva žēlastība atver mums paradīzes vārtus. Viņš paskaidroja, ka pirmdzimtais grēks tomēr skāra arī visnevainīgākos, un arī viņi ar visiem spēkiem cīnījās ar tā sekām. Viņi izgāja pa “šaurajiem vārtiem”, kas ved uz dzīvību (sal. Lk 13, 24).

Vai jūs zināt, kurš bija pirmais, kas iegāja paradīzē? – jautāja Svētais tēvs. Viens no tiem, kas bija pienaglots pie krusta blakus Jēzum. Tas bija “labais laupītājs”. Mēs esam droši, ka viņš iegāja paradīzē. Viņš vērsās pie Jēzus, sakot: “Jēzu, piemini mani, kad tu būsi savā valstībā”. Un Jēzus viņam atbildēja: “Šodien tu būsi ar mani paradīzē” (Lk 23, 42-43).

“Brāļi un māsas”, turpināja pāvests, “Dievs savu žēlastību dāvā visiem; un daudzi, kas šīs zemes virsū ir pēdējie, debesīs būs pirmie (sal. Mk 10, 31)”. “Taču būsim uzmanīgi”, viņš brīdināja. “Mēs nedrīkstam spekulēt, nemitīgi atliekot savas dzīves nopietnu pārskatīšanu uz vēlāku laiku un izmantojot Kunga pacietību. Viņš ir pacietīgs. Viņš mūs gaida. Viņš vienmēr dod mums savu žēlastību. Mēs varam maldināt cilvēkus, bet ne jau Dievu. Viņš pazīst mūsu sirdi labāk par mums pašiem. Izmantosim šo laiku!”

Izmanot mums dotās dienas kristīgi nenozīmē baudīt gaistošo mirkli. Tā ir pasaulīga pieeja. Izmantot šo laiku kristīgi nozīmē teikt “nē” ļaunumam un “jā” Dievam – skaidroja pāvests. Tas nozīmē atvērties žēlastībai, beigt noslēgties sevī, grimstot liekulībā. Tas nozīmē paskatīties īstenībai acīs, uzlūkot sevi tādus, kādi esam, atzīt, ka neesam mīlējuši Dievu un savu tuvāko kā būtu vajadzējis mīlēt. Atzīšana ir pirmais atgriešanās solis. Vispirms mums jālūdz Dievam piedošana Izlīgšanas sakramentā un pēc tam jāizlabo citiem nodarītais ļaunums. Francisks piebilda, ka mums vienmēr jābūt atvērtiem Dieva žēlastībai. Kungs klauvē pie mūsu durvīm, pie mūsu sirds durvīm, lai nodibinātu ar mums draudzību, lai būtu vienots ar mums, lai mūs atpestītu.

Tas ir ceļš, pa kuru mums jāiet, lai mēs kļūtu “svēti un nevainojami”. Mūsu Mātes nesabojātais skaistums ir neatdarināms, bet tai pašā laikā tas mūs pievelk. Uzticēsimies viņai un reizi pār visām reizēm teiksim “nē” grēkam un “jā” žēlastībai – mudināja pāvests.

Pēc lūgšanas “Kunga eņģelis” Francisks norādīja, ka šodien pēcpusdienā, lai izvairītos no tautas pulcēšanās, Spānijas laukumā nenotiks ierastā lūgšana. Mums ir jāpaklausa laicīgās varas rīkojumiem – viņš atgādināja. Taču tas mums netraucē pasniegt savai Mātei lūgšanas, gandarīšanas un žēlastībai atvērtās sirds ziedus, kas viņai ir vistīkamākie. Svētais tēvs pastāstīja, ka 8. decembra agrā rītā privāti ieradās Spānijas laukumā un apmeklēja Svētās Marijas Lielāko baziliku, kur celebrēja Svēto Misi.

08 decembris 2020, 15:18