Francisks aicina jauniešus izvēlēties labo un skaisto
Silvija Krivteža - Vatikāns
Šodien Baznīca svin Kristus Karaļa svētkus, kas noslēdz Liturģisko gadu. 22. novembrī Svētā Pētera bazilikā pāvests vadīja dievkalpojumu. Tajā piedalījās jauniešu delegācijas no Panamas un Portugāles, kas viena otrai nodeva Pasaules Jauniešu dienu simbolus – Krustu un Dievmātes "Salus Populi Romani" ikonu.
Skaidrojot Mateja evaņģēlija fragmentu, Francisks uzsvēra, ka Jēzus īsi pirms nāves izteica savu pēdējo gribu. Labie darbi, kas veikti vienam no Viņa vismazākajiem brāļiem – izsalkušajam, izslāpušajam, svešiniekam, grūtībās nonākušajam, slimam un ieslodzītajam – ir veikti Viņam. Žēlsirdības darbi piešķir mūsu dzīvei mūžības garšu, atgādināja Svētais tēvs.
Pāvests aicināja uzdot jautājumu, kam mēs palīdzam – visiem, kurus satiekam savā ceļā, vai tikai mums dārgiem un tuviem cilvēkiem? Vai mēs steidzamies palīdzēt arī tiem, kuri mums nekad neatmaksās ar to pašu? Francisks mudināja nebaidīties īstenot dzīvē savu sapni. Dievs mūs nav radījis, lai mēs sapņotu tikai par brīvlaiku vai jautru nedēļas nogali, bet lai savā dzīvē īstenotu Viņa sapni. Viņš mūs ir apveltījis ar spēju sapņot, izvēlēties labo, skaisto un vērtīgo. Žēlsirdības žesti ir visskaistākie darbi, kādus varam veikt savā dzīvē. Tie slavē Dievu un iepriecina cilvēkus.
Ar ko sākas sapņa īstenošana? – jautāja pāvests. Ar stingru lēmumu. Evaņģēlijs atgādina, ka tiesas dienā Kungs mūs tiesās pēc mīlestības, pēc mūsu veiktajām izvēlēm. Katru dienu mums ir jāizvēlas, jāpieņem lēmumi. Banālas izvēles noved pie banālas dzīves, svarīgi lēmumi padara dzīvi nozīmīgu. Mēs esam atkarīgi no tā, ko paši izvēlamies un kādu ceļu ejam. Ja nolemjam zagt, kļūstam zagļi; ja nolemjam domāt tikai par sevi un savām vajadzībām, kļūstam egoisti; ja nolemjam ienīst, kļūstam cietsirdīgi; ja nolemjam stundām ilgi pavadīt laiku internetā, kļūstam atkarīgi; ja izvēlamies Dievu, mēs spējam mīlēt; ja izvēlamies mīlestību, mēs kļūstam laimīgi. Izvēles skaistums un lielums ir atkarīgs no mūsu mīlestības.
Jēzus zina, ja mēs esam noslēgušies un vienaldzīgi, tātad esam paralizēti, bet ja veltam savu dzīvi citiem, mēs kļūstam patiesi brīvi. Dzīvības Kungs vēlas, lai mēs būtu dzīvības pilni. Viņš palīdz mums atklāt dzīves noslēpumu – mums būs dzīvība tikai tad, kad to ziedosim citiem.
Uzrunas gaitā pāvests norādīja arī uz šķēršļiem, kas kavē pieņemt pareizos lēmumus. Bieži tās ir bailes, nemiers, vāja griba un jautājums "kāpēc?". Tomēr mīlestība mudina mūs iet tālāk, lai mēs neapstātos pie savas dzīves daudzajiem "kāpēc?". Mīlestība liek mums pāriet no "kāpēc?" uz "kam?", no "kāpēc es dzīvoju?" uz "kam es dzīvoju?", no "kāpēc tas notika tieši ar mani?" uz "kam es varu darīt labu?" Pāvests skaidroja, ka dzīvē mums nākas pieņemt daudzus svarīgus lēmumus, lai iegūtu izglītību, zinātnisko grādu, darbu, draugus, mājas, lai īstenotu savas intereses. Diemžēl mēs varam pavadīt daudzus gadus domājot par sevi tā arī nesākuši mīlēt, atzina Svētais tēvs.
Pāvests skaidroja, ka pieņemt pareizo lēmumu kavē arī dzīšanās pēc materiāliem labumiem un problēmu risinājumu meklēšana izklaidēs. Šodien tik daudzi uzmanību vērš uz savām tiesībām, pieprasot citiem tās ievērot, bet paši aizmirst par savu pienākumu palīdzēt. Pāvests mudināja katru dienu censties izvēlēties labo. "Pacelsim savu skatienu uz Jēzu, lūgsim drosmi, lai mēs varētu izvēlēties to, kas ir labs, un sekot Viņam ejot mīlestības ceļu, kas ved uz laimi", aicināja pāvests.
