Pāvests Vatikāna žandarmiem: "Jūsu autoritāte pastāv kalpošanā"

Tuvojoties svētā erceņģeļa Miķeļa svētkiem, pāvests sestdienas pievakarē Svētā Pētera bazilikā svinēja Euharistiju, kurā piedalījās Vatikāna Žandarmērijas korpusa locekļi. Homīlijā Francisks pievērsās kalpošanas tematam.

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Svētais erceņģelis Miķelis ir Itālijas Valsts policijas un Vatikāna Žandarmērijas debesīgais aizbildnis. Uzrunājot klātesošos, pāvests norādīja uz kalpošanas, pazemības, tuvības un brālības ceļu. Viņš atgādināja, ka šo ceļu izvēlējās pats Dievs. Viņš sūtīja pasaulē savu Dēlu Jēzus Kristu, lai nestu mums piedošanu un vestu pa atgriešanās ceļu. “Katru reizi, kad jūs tuvojaties [cilvēkiem], lai kalpotu, sekojiet Jēzus Kristus paraugam”, mudināja Svētais tēvs. “Katru reizei, kad jūs cenšaties ieviest kārtību, padomājiet, ka jūs kalpojat!” Pāvests norādīja, ka kalpošana saistās ar atgriešanos un laba darīšanu citiem cilvēkiem.

Pievēršoties svētdienai veltītajiem Svēto Rakstu lasījumiem, Francisks atgādināja, ka tajos tiek runāts par atgriešanos – par sirds atgriešanos, par tādu atgriešanos, kurā ietilpst “dzīves izmainīšana”. Ja cilvēka sirds nav uz pareizā ceļa, tad tai ir jāatrod pareizais ceļš. Tā ir atgriešanās.

Pāvests paskaidroja, ka atgriešanās (itāliski conversione) notiek ne tikai no cilvēka puses vien, bet arī no Dieva puses. “Ja ļaundaris novēršas no grēka, ko darījis, un dara pēc tiesas un taisnības, tad viņš dzīvos! Viņš dzīvos, nevis mirs – tādēļ ka novērsies no visiem noziegumiem, ko darījis!” (Ez 18, 27-28). Ļaundaris atgriežas. “Teiksim vienkāršāk”, turpināja Francisks. “Grēcinieks atgriežas [pievēršas Dievam] un arī pats Dievs pievēršas grēciniekam”. Satikšanās notiek no abām pusēm. Abas puses (gan grēcinieks, gan Dievs) cenšas satikties.

Kas ir piedošana? Tā nav tika aiziešana pie durvīm, pieklauvēšana, teikšana “Piedod man” un atbildes saņemšana domofonā “Es tev piedodu. Ej projām”. Piedošana vienmēr ir Dieva apskāviens – uzsvēra Svētais tēvs. Un Dievs dodas ceļā, lai mūs satiktu. Viņš veic ceļu tāpat kā mēs veicam savu ceļu. Viņš iet mums pretī, kā to lasām Līdzībā par pazudušo dēlu. Tēvs savu dēlu, kurš bija pazudis un atgriežas, nesagaida, dusmīgi vicinādams rādītājpirkstu, bet apskauj viņu. Tā ir Dieva mīlestība.

Iet atgriešanās ceļu nozīmē tuvoties – skaidroja pāvests. Atgriešanās ir tuvošanās, bet tā ir tāda tuvošanās, ko saucam par kalpošanu. Francisks aicināja žandarmus savā kalpošanā sekot Jēzus Kristus paraugam, pateicās viņiem par viņu kalpošanu un atgādināja, ka tieši kalpošanā pastāv viņu autoritāte.

Reiz kāds vectēvs žēlojās par savu dēlu, sakot, ka viņa dēls pret saviem bērniem paceļ balsi. Tēvs sacīja, ka viņa dēls nesaprot, ka katru reizi, kad uzbļauj bērniem, viņš zaudē savu autoritāti. “Jūsu autoritāte pastāv kalpošanā”, sacīja pāvests žandarmiem. Viņiem jānosprauž robežas, jāpieprasa, lai tas, kas jāizdara, tiktu izdarīts, bet to viņiem jādara kalpošanas un tuvākmīlestības garā. Tanī pastāv žandarmu aicinājuma cēlums.

28 septembris 2020, 11:12