Pāvests aicina formēt jaunus miera veicinātājus
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Grāmatā, kam itāliešu valodā ir izvēlēts nosaukums “Per un sapere della pace” (latviski varētu tulkot kā “Par zināšanām par mieru”), ir apkopotas pārdomas par miera nākotni pasaulē. Francisks paskaidro, ka mērķis ir palīdzēt izprast miera aktīvistu lomu, un atgādina, ka viņš nesen pieņēma lēmumu Pontifikālajā Laterāna universitātē ieviest miera zinātņu studiju ciklu. Šīm studijām jābūt Evaņģēlija iedvesmotām studijām, lai jaunieši spētu dalīties mūsdienu cilvēku bailēs un cerībās. Īsti miera aktīvisti ir reālisti – viņš raksta. Lai stātos pretī mūsdienu pasaulei tik ļoti raksturīgajai karu un vardarbības problēmai, pāvests aicina ieguldīt jaunajās paaudzēs.
Francisks norāda, ka ir svarīgi noteikt, kādi būtu miera aktīvistu jeb veicinātāju rīcības galvenie elementi. “Labam miera veicinātājam jābūt spējīgam attīstīt tādu skatienu uz pasauli un vēsturi, lai neiekristu «diagnožu pārmērībā», kam ne vienmēr seko skaidri un reāli pielietojami priekšlikumi”, raksta pāvests. “Tam, kurš domā kļūt par miera zinātņu ekspertu, jāiemācās saskatīt laika zīmes.” Viņš uzsver, ka zinātniskajā pētniecībā un studijās ir jāieliek arī sirds – tāda sirds, kas spēj dalīties “mūsdienu cilvēku priekos un cerībās, bēdās un nemierā”.
Lai izprastu mūsdienu sociālos, ekonomiskos un politiskos procesus, ir vajadzīgi kārtīgi sagatavoti cilvēki. Iesaistoties šajā formācijā, palīdzēsim daudziem jauniešiem saprast, ka “laju aicinājums pirmām kārtām nozīmē mīlēt savu ģimeni, kā arī īstenot tuvākmīlestību sociālā un politiskā aspektā, – tā ir konkrēta, ticībā sakņota iesaistīšanās jaunas sabiedrības celšanā, tā ir dzīvošana pasaulē un sabiedrībā, lai visur nestu Evaņģēlija vēsti, lai veicinātu mieru, saskaņu, taisnīgumu, cilvēktiesību ievērošanu, žēlsirdību un tādējādi palīdzētu Dieva valstībai izplatīties šajā pasaulē” (Christus vivit, 168).
Minētā grāmata tapusi Džilfredo Marengo vadībā. Viņš ir teoloģiskās antropoloģijas profesors Jāņa Pāvila II Pontifikālajā Laulības un ģimenes zinātņu teoloģiskajā institūtā. Līdzautoru vidū ir arī Vatikāna valsts sekretariāta nodaļas attiecībām ar valstīm vadītājs, arhibīskaps Pols Ričards Galagers.
