Ticība un mīlestība mudina veikt izvēli par labu nabagiem
Silvija Krivteža - Vatikāns
Koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 savā postošajā ceļā sastapa ne tikai lielu nevienlīdzību un diskrimināciju, bet arī to vairoja. Pāvests skaidroja, ka šodien ir jāmeklē zāles pret šo mazo, bet briesmīgo vīrusu, un jācīnās pret lielo vīrusu - sociālās netaisnības, iespēju nevienlīdzības, atstumtības un vājāko cilvēku aizsardzības trūkuma vīrusu. Šajā dziedināšanas procesā nekad nedrīkst pietrūkt izvēles par labu pēdējiem, citējot Apustulisko pamudinājumu "Evaņģēlija prieks", teica Svētais tēvs.
Kristus, būdams Dievs, atteicās no Sevis, kļuva līdzīgs cilvēkiem un pieņēma kalpa veidu. Viņš piedzima vienkāršā ģimenē un strādāja par galdnieku. Publiskās darbības sākumā sludināja, ka Dieva valstībā nabadzīgie iegūs svētlaimi. Kristus bija kopā ar vājiem, nabadzīgajiem un atstumtajiem, atklājot viņiem Dieva Tēva žēlsirdīgo mīlestību.
Jēzus sekotājus varam atpazīt pēc nesavtīgas mīlestības pret nabadzīgajiem, slimajiem, ieslodzītajiem, atstumtajiem un aizmirstajiem, pret tiem, kuriem trūkst pārtikas un apģērba. Mīlestība ir galvenais kristīgās identitātes kritērijs, kristīgās dzīves atslēga, – uzsvēra Francisks. Daži kļūdaini domā, ka mīlestība pret nabadzīgajiem ir tikai dažu cilvēku pienākums. "Nē, tā ir universālās Baznīcas misija", mums atgādina svētais Jānis Pāvils II. "Katrs kristietis un katra kopiena ir aicināti būt par Dieva darbarīkiem nabadzīgo atbrīvošanā un palīdzībā viņiem" (Evangelii gaudium, 187), piebilda Francisks.
Turpinot uzrunu, pāvests norādīja, ka ticība, cerība un mīlestība mudina veikt izvēli par labu nabagiem, par labu tiem, kurus sabiedrība noraida un atmet. Francisks atgādināja, ka nabagi mums var daudz ko iemācīt. Dalīties ar nabadzīgajiem nozīmē savstarpēji bagātināties, atļaut sevi evaņģelizēt tiem, kuri labi pazīst cietošo Kristu. Ja ir slimas sociālās struktūras, kas liedz viņiem sapņot par nākotni, tad mums jāstrādā kopā, lai tās dziedinātu un pārveidotu. Uz to mūs mudina Kristus mīlestība, kurš mūs ir mīlējis līdz beigām. Šī mīlestība pārsniedz visus ierobežojumus un eksistenciālās robežas. Perifēriju pārnešana uz centru nozīmē savu dzīvi virzīt uz Kristu, "kurš, būdams bagāts, mūsu dēļ kļuva nabags, lai Viņa nabadzībā mēs kļūti bagāti" (2 Kor 8,9).
"Ja vīruss atkal izplatīsies pasaulē, kas ir negodīga pret nabadzīgajiem un visvājākajiem, tad mums šī pasaule ir jāmaina", atgādināja Svētais tēvs. Pēc Kristus parauga mums ir jārīkojas jau tagad, lai ne tikai dziedinātu pasauli no koronavīrusa, bet arī no sociālās netaisnības slimībām. Mīlestības stiprināti, noenkuroti cerībā un balstīti ticībā, mēs spēsim dziedināt pasauli! - saka Francisks.
