"Nebīstieties, jo Tēvs par mums rūpējas!"
Inese Šteinerte - Vatikāns
Pirmā situācija ir to personu naidīgums, kuras vēlas noslāpēt Dieva Vārdu, to “izsaldinot”, vai arī noklusinot tos, kuri to sludina. Šai gadījumā Jēzus iedrošina apustuļus izplatīt pestīšanas vēsti, ko Kungs tiem ir uzticējis. Līdz šim Viņš to ir izplatījis uzmanīgi, savā ziņā aizklāti. Bet apustuļiem tā būs jāsludina “gaismā”, proti, atklāti. Bez tam, tā būs jāsludina “no jumtiem”, tas ir, publiski.
Otras grūtības, ar kurām sastapsies Kristus misionāri, ir fiziskie draudi, tiešas viņu vajāšanas līdz pat nogalināšanai. Šis Jēzus pravietojums ir piepildījies visos laikos. Pāvests atzīmēja, ka tā ir sāpīga realitāte, bet tā liecina arī par uzticību. Cik daudzi kristieši visā pasaulē tiek vajāti pat šodien! “Ja viņi ar mīlestību cieš Evaņģēlija dēļ, tad tie ir mūsdienu mocekļi,” apliecināja Francisks.
Vakardienas un šodienas mocekļiem Jēzus iesaka “nebaidīties no tiem, kas nokauj miesu, bet nevar nokaut dvēseli” (sal.28). Svētais tēvs atgādināja, ka tie, kuri ar lepnību un vardarbību grib izskaust evaņģelizējošo spēku, neko nespēj padarīt pret dvēseli, proti, pret kopību ar Dievu. Tā ir Dieva dāvana un vienīgais, no kā mācekļiem ir jābaidās, ir šo dāvanu pazaudēt. Tas notiek, ja mācekļi pārstāj dzīvot saskaņā ar Evaņģēliju un tādējādi nomirst morāli. Tas ir grēka auglis.
Trešais, ko mācekļi var sastapt savā ceļā, ir sajūta, ka Dievs viņus ir atstājis. Arī šai gadījumā Jēzus aicina tos nebaidīties, jo neraugoties uz visu, mācekļu dzīve atrodas Dieva rokās, kurš mūs mīl un uzlūko. Kungs aicina to apzināties katru dienu un katru mūsu dzīves brīdi. Tēvs par mums rūpējas, jo mūsu vērtība Viņa acīs ir liela. Svarīgs ir mūsu godīgums, liecinot par ticību, atzīstot Jēzu cilvēku priekšā. Tas ir nosacījums, lai Jēzus mūs atzītu Tēva priekšā. Tas ir pestīšanas un mūžīgās dzīves nosacījums kopā ar Viņu debesīs.
Pāvests novēlēja, lai Marija – Vissvētākā Māte, palīdz mums nepadoties izmisumam, bet vienmēr mūs uztic savam Dēlam un Viņa žēlastībai, kas ir daudz stiprāka par naidu.
Pēc lūgšanas “Kunga eņģelis” pāvests atgādināja, ka 20. jūnijā Apvienoto Nāciju organizācija atzīmēja Pasaules bēgļu dienu. Francisks norādīja, ka koronavīrusa radītā krīze vēl vairāk liek nodrošināt viņiem nepieciešamo aizsardzību un garantēt cieņu un drošību. Svētais tēvs aicināja vienoties kopā ar viņu lūgšanās, lai ar atjaunotu un efektīvu visu sabiedrības locekļu devumu tiek pasargāts katrs cilvēks, jo īpaši tie, kas ir spiesti bēgt no briesmu situācijām.
Kā otru aspektu, par kuru ir likusi pārdomāt pandēmija, pāvests izcēla cilvēka attiecības ar vidi. Šai laikā, kad esam bijuši spiesti palikt mājās, ir mazinājusies vides piesārņotība un būdamas brīvas no satiksmes un trokšņiem, visā savā skaistumā atklājušās daudzas vietas. Šobrīd, līdz ar aktivitāšu atsākšanos, pāvests visus aicina būt atbildīgiem par mūsu kopējā nama aizsardzību. Francisks atzinīgi novērtēja daudzās iniciatīvas, kas tiek piekoptas šai ziņā. Kā piemēru viņš minēja šīsdienas centienus sakopt Tibras upi Romā.
Svētais tēvs sveica Romas iedzīvotājus un svētceļniekus no citām Itālijas vietām, kā arī tos, kas mūžīgajā pilsētā aizvien vairāk sāk ierasties no ārzemēm. Šodien, kad Baznīca atceras svēto Aloiziju Gonzagu – jauniņo jezuītu, kurš savā dzīvē vadījās pēc mīlestības uz Dievu un tuvāko, un 23 gadu vecumā aizgāja mūžībā, pāvests Dieva aizsardzībai novēlēja visas pasaules jauniešus.
