Kalna svētības ir ceļš, kas ved pie Kristus
Silvija Krivteža - Vatikāns
Pāvests Francisks pārdomas balstīja uz svētā Mateja evaņģēlija piekto nodaļu. Tajā lasām: "Svētīgi ir tie, kas cieš vajāšanas taisnības dēļ, jo viņiem pieder debesu valstība. Svētīgi esat jūs, ja jūs manis dēļ lamās un vajās, un visu ļaunu netaisni par jums runās. Priecājieties un līksmojiet, jo jūsu alga ir liela debesīs! Tā viņi ir vajājuši praviešus, kas dzīvoja pirms jums" (Mt 5,10-12).
"Šodienas audiencē noslēgsim katehēzes ciklu par evaņģēliskajam svētībām. Kā tikko dzirdējām, pēdējā svētība runā par vajāto cilvēku eshatoloģisko prieku. Tā vēstī par tādu pašu svētlaimību kā pirmā: Dieva valstība pieder vajātajiem taisnības dēļ, lēnprātīgajiem un garā nabadzīgajiem", skaidroja pāvests.
Francisks atzina, ka nabadzība garā, asaras, lēnprātība, ilgas pēc svētuma, žēlsirdība, sirds šķīstība un darbs miera labā var izraisīt vajāšanas Kristus dēļ, bet tās nes arī lielu prieku par atlīdzību debesīs. Svētību taka ir Lieldienu ceļš, kas ved no pasaulīgās dzīves uz dzīvi saskaņā ar Dieva gribu, no eksistences, ko vada miesa – tas ir egoisms – uz eksistenci, ko vada Gars.
Mūsdienu pasaule ar saviem elkiem, kompromisiem un prioritātēm, negrib pieņemt šāda veida eksistenci. "Grēka struktūras", ko bieži rada cilvēka mentalitāte, ir nepieņemamas patiesības Garam, kuru pasaule nevar saņemt (sal. Jņ 14,17). Tā nevar darīt neko citu kā tikai noraidīt nabadzību, lēnprātību, sirds šķīstību, un dzīvi saskaņā ar Evaņģēliju uzskatīt par kļūdu un problēmu, par kaut ko tādu, ko ir jāatmet, – teica Svētais tēvs.
Kad atmirdz svētums un atklājas Dieva bērnu dzīve, tad šajā skaistumā ir kaut kas neērts, kas liek izvērtēt pozīciju, proti, vai nu sākt diskusijas un atvērties labajam, vai atmest šo gaismu un nocietināt sirdi līdz pat opozīcijai un dusmām" (sal. Gudr 2,14-15).
Francisks skaidroja, ka vajāšanas traģēdija ir arī “vieta”, kur tiekam atbrīvoti no dzīšanās pēc slavas un panākumiem, no lepnības un kompromisiem. Kas iepriecina tos, kurus pasaule ir atmetusi? Prieka iemesls ir kaut kā vērtīgāka par visu pasauli atrašana. Patiesi, kāds "labums cilvēkam, ja viņš iemantotu visu pasauli, bet savai dvēselei darīs zaudējumu" (Mk 8,36).
Turpinot katehēzi, pāvests norādīja, ka šodien daudzās pasaules zemēs neskaitāmi kristieši cieš vajāšanas, un mums jācer un jālūdzas, lai viņu apspiešana tiktu izbeigta pēc iespējas ātrāk. "Apliecināsim mūsu brāļiem un māsām savu garīgo tuvību: mēs esam viena miesa, un šie kristieši ir Kristus miesas, kas ir Baznīca, asiņojošie locekļi", aicināja Francisks.
Svētais tēvs uzsvēra, ka mums jābūt uzmanīgiem, lai svētība netiktu interpretēta upura un sevis žēlošanas garā. Patiesībā nicinājums ne vienmēr ir sinonīms vārdam vajāšanas. Jēzus, izsakot, ka "svētīgi esat jūs, ja jūs manis dēļ lamās un vajās, un visu ļaunu netaisni par jums runās. Priecājieties un līksmojiet, jo jūsu alga ir liela debesīs!", kristiešus nosauca par "zemes sāli", un brīdināja no draudiem nepazaudēt tās garšu, jo pretējā gadījumā sāls "neder vairs nekam, tikai izmešanai ārā, lai cilvēki to samītu" (Mt 5,13). Tāpēc nereti saskaramies ar nicinājumu, kas rodas mūsu vainas dēļ, jo mēs esam zaudējuši Kristus un Evaņģēlija garšu – piebilda Francisks.
Uzrunas noslēgumā pāvests uzsvēra, ka mēs esam aicināti pazemīgi un uzticīgi iet pa Svētību ceļu, kas ved pie Kristus. Vērts pieminēt svētā Pāvila ceļu. Kad viņš domāja, ka ir taisnīgs, viņš bija vajātājs, bet, kad atklāja, ka ir vajātājs, kļuva par mīlestības cilvēku, kurš ar prieku pieņēma vajāšanu ciešanas (sal. Kol 1,24).
Atmešana un vajāšanas palīdz līdzināties Krustā sistajam, kļūt par jaunas dzīves ieraugu. Šī dzīve ir tāda pati kā Kristum, kurš "mūsu un mūsu pestīšanas dēļ tika cilvēku nicināts un atmests" (sal. Is 53,3; Apd 8,30-35). Jēzus Gara pieņemšana panāk, ka sirdīs ieplūst tik daudz mīlestības, ka spējam ziedot dzīvi kalpojot Dievam un brāļiem. Tā ir Debesu valstības dzīve, mūsu vislielākais prieks un patiesā svētlaime.
Tikšanās noslēgumā pāvests atgādināja, ka šodien Baznīca piemin svēto Katrīnu no Sjēnas, vienu no Itālijas aizbildņiem. "Lai šīs svētās sievietes piemērs palīdz arī mums mīlēt Baznīcu un dedzīgi rūpēties par sabiedrību, īpaši šajā smago pārbaudījumu laikā", vēlēja Svētais tēvs.
Francisks apsveica arī jauniešus, slimniekus un jaunlaulāto pārus, aicinot visus būt par augšāmceltā Kristus lieciniekiem, kurš parāda saviem mācekļiem savu ciešanu spožās brūces.
Sveicot franču valodā runājošos ticīgos, pāvests atgādināja, ka piektdien, 1. maijā, iekrīt Svētā Jāzepa – strādnieku aizbildņa svētki. Šajā sakarā Svētais tēvs, caur šī svētā aizbildniecību, uzticēja Dieva žēlsirdībai visus tos cilvēkus, kurus pandēmijas dēļ ir skāris bezdarbs. Viņš novēlēja, lai Kungs savā apredzībā gādā par visiem trūkumcietējiem un pamudina mūs viņiem palīdzēt.
